90 eiro gadā? Kā tiek aprēķināts finansējums interešu izglītības programmām krievu valodā

Kā press.lv jau ziņoja, tiesa neiedziļinājās prasītāju argumentos un nesaskatīja bērnu konstitucionālo tiesību pārkāpumu. Galu galā, kā tiesai apliecināja izglītības iestāžu pārstāvji, bērni varot darboties interešu pulciņos vai apmeklēt fakultatīvās nodarbības – līdz pat trim stundām nedēļā, turklāt uz pašvaldības rēķina. Tas nozīmē, ka, ja ir gribēšana, skolēns var mācīties dzimto krievu valodu 12 stundas mēnesī un pat vairāk, ja vecāki to akceptē.

Taču kā izrādījās, viss nav tik vienkārši: lai bērnudārzā vai skolā organizētu fakultatīvu vai krievu valodas pulciņu ar budžeta finansējumu, nepieciešami, pirmkārt, vecāku iesniegumi, otrkārt, skolotājiem līdz 7. septembrim bija jāuzraksta attiecīga programma un jāpieprasa pašvaldībai līdzekļi tās īstenošanai. Dažiem bija laiks to izdarīt, dažiem nebija. Trešais un, iespējams, grūtākais, izaicinājums bija atrast skolotājus, kuri būtu gatavi strādāt tikai trīs stundas nedēļā.

Nesen veiktā Press.lv pēc nejaušības principa izvēlēto bērnudārzu telefonaptauja visā Latvijā parādīja, ka tikai divi no desmit aptaujātajiem bērnudārzu vadītājiem zināja par bezmaksas iespēju organizēt saviem audzēkņiem krievu valodas nodarbības. Pārējie pateicās par sniegto informāciju par iespējām mācīties dzimtās krievu valodas par pašvaldību līdzekļiem un vai nu atzina, ka par šādām iespējām nav zinājuši, vai arī vecāki to nav lūguši. Rezultātā no visiem Rīgas, Jelgavas un Jūrmalas bērnudārziem, kurus mums izdevās sazvanīt, krievu valodas nodarbības notiek tikai vienā – bērnudārzā “Galaktika”.

 Jūrmalas privātā bērnudārza “Galaktika” administrācija apliecināja, ka viņu iestādē pedagogi šādas nodarbības vada, neraugoties uz niecīgo finansējumu, ko šiem mērķiem saņem no Jūrmalas pašvaldības – 90 eiro gadā:

— Ar šādu finansējumu apmaksāt skolotāju darbu noteikti nav reāli. Mēs viņiem maksājam no saviem līdzekļiem, t. i., no bērnudārza budžeta. Galu galā par 90 eiro var nopirkt tikai mācību grāmatu komplektu un apmaksāt vienu skolotāja darba dienu. Tas nav nopietni. Bet pašvaldība, protams, var atskaitīties – finansējums ir piešķirts. Par laimi, mums nevajadzēja ņemt skolotājus no malas – bērniem krievu valodu māca pašas audzinātājas, kuras labi prot latviešu un krievu valodu. Turklāt viņām nekur speciāli nav jābrauc, viņas to dara savā darba vietā, grupās.

Bērnudārzā “Galaktika” ir samērā daudz krieviski runājošu bērnu, norāda pirmsskolas iestādes vadība, tāpēc viņi apmeklē nodarbības grupā – neviens nav atteicies mācīties krievu valodu pulciņā. Taču bērnudārza vadība ir neizpratnē – kāpēc finansējums ir tik niecīgs?

Ar šo jautājumu mēs vērsāmies Jūrmalas pašvaldības administrācijā. Komunikācijas nodaļas pārstāve Māra Mičule skaidro, ka Jūrmalā finansējums pieprasīts tikai vienas interešu izglītības programmas īstenošanai – mazākumtautību valodas, kultūras un vēstures mācīšanai:

— Interešu nodarbību programmu ir pieteikusi Jūrmalas Mežmalas pamatskola, piedāvājot nodarbības mazākumtautību valodas, vēstures un kultūras apguvē saskaņā ar Jūrmalas Bērnu un jauniešu centra programmu. Kopš šā gada septembra šīs nodarbības apmeklē skolas 1.-5. klašu skolēni – kopā trīs grupas (pirmajā grupā ir astoņi skolēni, otrajā grupā ir četrpadsmit skolēni, bet trešajā grupā ir divpadsmit skolēni). Centram piešķirtais finansējums nāk no valsts mērķdotācijām pedagogu algām, un obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ir 307 eiro mēnesī (no 2024. gada septembra līdz decembrim), pavisam 1228 eiro. Pirmsskolas iestāde “Galaktika” ir saņēmusi dotāciju tikai mācību līdzekļu iegādei. Tāds bija pieteikums. Mērķdotācija mācību līdzekļu iegādei ir atkarīga no audzēkņu skaita, un “Galaktikas” gadījumā, kur valodu nodarbības bērnudārzā apmeklē 18 audzēkņi, dotācijas apmērs ir 90 eiro gadā. Tātad katra iestāde ir saņēmusi finansējumu atbilstoši izvirzītajiem mērķiem.

Katrai izglītības iestādei ir tiesības pieprasīt finansējumu mācību līdzekļu iegādei, ja izglītības iestādes vai to dibinātāji līdz iepriekšējā gada 5. septembrim ir ievadījuši un apstiprinājuši Valsts izglītības informācijas sistēmā informāciju par izglītojamo skaitu uz iepriekšējā gada 1. septembri. Savukārt Izglītības ministrija atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam ministrijai piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem mācību līdzekļu iegādei aprēķina finansējumu mācību līdzekļu iegādei kārtējam kalendāra gadam un līdz kārtējā gada 1. maijam sadala pašvaldībām, valsts augstskolām, kas dibinājušas vidējās izglītības iestādes, un privāto izglītības iestāžu dibinātājiem valsts budžeta līdzekļus valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, kā arī pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības valsts standartiem atbilstošas mācību literatūras, spēļu, metodisko līdzekļu un uzziņu literatūras iegādei, mācību vadības platformu iegādei vai abonēšanai, kā arī mācību līdzekļu iegādei mazākumtautību valodas un kultūrvēstures interešu izglītības programmu īstenošanai.

Natālija, kādas Ropažu skolas otrklasnieka māte, atzina, ka, cik viņai zināms, skolā, kurā mācās viņas dēls, bērniem ar krievu dzimto valodu iespēja apgūt krievu valodu netiek piedāvāta.

— Mūsu bērni dzimto krievu valodu nemācās ne pulciņos, ne fakultatīvos – vismaz mums, vecākiem, šāda iespēja pat netika piedāvāta.

— Bet vai jūs vēlētos, lai jūsu bērnam būtu iespēja mācīties krievu valodu vismaz fakultatīvajās nodarbībās vai pulciņos?

— Protams! Mēs, vecāki, esam tik aizņemti darbā, ka mums krievu valodas mācīšanai vakaros vairs neatliek spēka. Protams, mēs ar bērnu runājam ģimenē, bet ar to ir par maz, nepieciešams vairāk laika veltīt vārdu krājuma paplašināšanai un gramatikas apguvei, kā arī jāuzdod bērnam rakstīt kādus sacerējumus un jāpārbauda kļūdas.

… Par to, ka valsts vai pašvaldība var nodrošināt šādu iespēju, un bērni var bez maksas mācīties krievu valodu trīs stundas nedēļā, skolēna mamma uzzināja tikai no press.lv. Skola vecākus par to nav informējusi.

Veronika pastāstīja, ka viņas bērni kopš pagājušā gada apmeklē skolas fakultatīvās krievu valodas nodarbības:

— Lai gan, atklāti sakot, to norises laiks ir ļoti neērts. Krievu valodas nodarbības ir ieliktas sarakstā vai nu kā nulles stunda, vai arī kā astotā vai devītā stunda, kad bērni jau ir noguruši un vienīgais, par ko viņi sapņo, ir, kā pēc iespējas ātrāk nokļūt mājās. Daudzi mana dēla klasesbiedri jau ir pārtraukuši apmeklēt šīs fakultatīvās nodarbības. Atzīmes tik un tā netiek liktas, kontroldarbu nav, nav jākārto eksāmeni. Un nodarbību laiks ir ārkārtīgi neērts. Turpina appmeklēt tikai tie bērni, kuru ģimenēs viņu dzimtā valoda, vēsture un kultūra tiek patiesi novērtēta.

Esmu pamanījusi, ka daudzi vecāki, kuriem nav laika individuāli mācīt bērniem dzimto valodu, vienkārši ir atmetuši ar roku – kā ir, tā ir. Ja reiz nav jākārto eksāmeni, tad lai mācās uzreiz latviski, kāpēc piebāzt galvu ar kirilicu? Rezultātā šie bērni varbūt iemācīsies runāt krieviski, bet rakstīs dzimtajā valodā ar kļūdām: krievu valoda ir sarežģīta, tā prasa lielu uzmanību. Un bez mācīšanas tās līmenis tikai kritīsies.

— Kā jūs risināt šo problēmu savā ģimenē?

— Bērni apmeklē nodarbības skolā, pat ja tie ir interešu pulciņi. Mājās viņi lasa, mēs pārrunājam izlasīto. Plānojam pieteikties tālmācības skolā. Par laimi, mēs dzīvojam divdesmit pirmajā gadsimtā, un internets ir pieejams.