Ijabs: EP nepārprotami atbalsta digitālā zaļā sertifikāta ieviešanu

Viņš vērsa uzmanību, ka saistībā ar digitālo zaļo sertifikātu ir daudz atvērtu jautājumu, tomēr, viņš uzskata, ka nākamajā nedēļā EP pieņems savu nostāju.

Ijabs uzsvēra, ka EP nostāja automātiski nekļūs par likumu, jo par konkrētām normām vēl būs jāvienojas ar Eiropas Savienības (ES) Padomi.

Politiķis akcentēja, ka digitālā zaļā sertifikāta ieviešanas jautājuma kontekstā ir būtiski, lai EP un ES Padome juridiski atbalstītu šo iniciatīvu, jo, piemēram, pagājušajā gadā neizdevās panākt to, ka kontaktu izsekošanas aplikācijas, kas līdzīgas Latvijas «Apturi Covid», darbotos visā ES.

«Toreiz mums nekas nesanāca, jo valstis nesteidzās šim ierosinājumam sekot. Patlaban mēs cenšamies panākt, lai Eiropa demonstrētu līderību un šāds sertifikāts tiktu izveidots jau tuvāko nedēļu vai pāris mēnešu laikā,» sacīja EP deputāts.

Ijabs atzīmēja, ka ir virkne komplicētu jautājumu, no kuriem daļa ir arī politiski jūtīgi. Viens no tādiem ir, kādas vakcīnas tiek atzītas. Piemēram, vai «Sputnik V» tiek atzīta par Eiropas sertifikātā iekļaujamu vakcīnu. Tāpat pastāv bažas par atsevišķiem privātuma jautājumiem, proti, lai šo kopīgo sistēmu rīcībā nenonāktu pārāk daudz informācijas, kas saistās ar cilvēku veselību un kura īsti nav nepieciešama, lai nodrošinātu brīvu kustību pāri robežām.

EP deputāts atzīmēja, ka aktuāls jautājums ir par to, kad digitālais zaļais sertifikāts beigs savu darbību, jo sākotnējais priekšlikums ir tāds, ka tas nav kaut kas pastāvīgs, bet paredzēts tikai šim konkrētajam Covid-19 pandēmijas laikam.

«Likumprojekts paredz, ka digitālais zaļais sertifikāts darbojas 12 mēnešus un pēc tam savu darbību izbeidz. Tomēr patlaban šis jautājums ir krietni komplicētāks, jo atsevišķi medicīniski pētījumi liecina, ka pēc kāda laika imunitāte pazūd un ir nepieciešama revakcinācija,» skaidroja Ijabs, norādot, ka likumā ir jāparedz arī nosacījumi, kādos sertifikāta darbība tiek pagarināta.

Politiķa ieskatā, Latvijai ir būtiski, lai digitālais zaļais sertifikāts ietu roku rokā ar pietiekami strauju vakcinācijas procesu un lai vakcīnas pret Covid-19 ir pieejamas visās ES dalībvalstīs. Ijabs atzīmēja, ka šajā aspektā ir jānovērš diskriminācijas riski attiecībā uz, piemēram, to valstu iedzīvotājiem, kuri objektīvi nevar tik ātri vakcinēties un ērti ceļot kā vadošās valstis.

Tāpat, pēc EP deputāta paustā, precīzāk ir jāapraksta ar Covid-19 izslimošanas fakts un ko tas nozīmē, jo izslimošana automātiski nenozīmē to, ka cilvēks vairs nevar saslimt un inficēt citus. Uz šo jautājumu, Ijaba ieskatā, nepieciešams atbildēt nevis politiķiem, bet mediķiem.

Politiķis norādīja, ka būtisks ir jautājums arī par Covid-19 testiem, jo ir cilvēki, kuri kaut kādu medicīnisku iemeslu dēļ nevar vakcinēties un ir arī tādi, kuri negrib vakcinēties. Pēc Ijaba paustā, ir jāizvairās no jebkādas diskriminācijas un tiem, kuri vai nu nevar, vai arī negrib vakcinēties, viņiem ir jādod iespēja par saprātīgu maksu testēties.

«Patlaban mēs redzam, ka gandrīz visās valstīs nevar bez maksas veikt Covid-19 testu, ja nav ārsta norīkojuma. Testu cenas valstīs ir atšķirīgas, bet ir arī tādas, kur Covid-19 testa veikšana maksā pat vairāk nekā 100 eiro,» pauda eiroparlamentārietis.

Viņš pavēstīja, ka partija «Renew Europe» virza uz priekšu ierosinājumu, ka cilvēkiem jānodrošina iespēja veikt valsts apmaksātu Covid-19 testu, kam varētu piesaistīt arī ES naudu. Ijabs sacīja, ja cilvēks no Latvijas vēlas ceļot, viņam ir jāiet uz laboratoriju un par savu naudu jāveic Covid-19 tests un tas varētu būt diskriminējoši attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas nedrīkst vakcinēties.

Pēc politiķa paustā, paredzēts, ka, piemēram, Latvijas gadījumā digitālais zaļais sertifikāts būs pieejams latviešu un angļu valodā. Tāpat paredzēta iespēja, ka tas būs ne tikai digitāls, bet arī papīra formātā.

Ijabs arīdzan noraidīja pastāvošo priekšstatu, ka digitālā zaļā sertifikāta ieviešanu lobē Dienvideiropas valstis, kas vēlas pelnīt no tūrisma. EP deputāts vēra uzmanību uz to, ka Eiropā ir pietiekami daudz cilvēku, kas strādā citās valstīs un to cilvēku pienesums Eiropas ekonomikai nebūt nav mazāks kā tūrisma industrijai. Viņa ieskatā, lielā mērā tas ir arīdzan stāsts par brīvu pārvietošanos, kas ir viena no ES pamatvērtībām, kas drošā veidā ir jāuztur spēkā.

Runājot par to, kad digitālais zaļais sertifikāts varētu praktiski sākt darboties, Ijabs norādīja, ka tam ir jāsāk darboties jau jūnijā. Viņš norādīja, ka sistēmas ieviešanai visā ES ir paredzēti līdzekļi no programmas «Digitālā Eiropa».

«Latvijai ir iestrādnes, jo, piemēram, gan testus, gan vakcinēšanās faktu ievada «e-Veselībā». Jautājums, protams, ir par savienojamību, bet tur mūsu pašu valsts pārvaldei vajadzēs iespringt, lai mēs nepaliekam iepakaļ,» sacīja politiķis.

Pēc Ijaba domām, ar testu reģistru ir lielāka problēma, jo tests ir derīgs tikai noteiktu stundu skaitu un ir nepieciešams, lai testa rezultāti nonāktu datubāzē uzreiz pēc rezultāta saņemšanas.

EP deputāts norādīja, ka lielais strīds ir par to, vai ES attiecībā uz ceļojošajiem varētu noteikt vienotus pašizolācijas noteikumus. Ijabs apliecināja, ka ES negrasās iet virzienā, ka visas Eiropas valstis pieņemtu vienos un tos pašus pašizolācijas nosacījumus.

Tāpat norit diskusijas par to, vai vakcinētajiem cilvēkiem tiks dotas priekšrocības, piemēram, attiecībā uz publiskiem pasākumiem, sabiedriskās ēdināšanas vietām, pulcēšanos iekštelpās vai ārtelpās.

«ES patlaban apzināti nejaucas, saprotot, ka tā ir katras dalībvalsts kompetence, bet iespēja lietot digitālo sertifikātu šādām vajadzībām pastāv un par to nav šaubu, bet tas nenozīmē, ka Eiropa grasās izdomāt saistošus un vienotus noteikumus, piemēram, attiecībā uz koncertu vai bāru apmeklējumiem. Nekas tās netiek plānots,» sacīja Ijabs.