Znotiņa: Eiropā trūkst vienotas pieejas sankciju koordinēšanai un piemērošanai

Viņai esot ļoti lielas bažas, ka ne visas Eiropas valstis uz sankciju jautājumu patlaban skatās ar vienlīdz lielu atbildību un godaprātu, jo sankcijas ir noteiktas, bet no EK trūkst koordinējošu vadlīniju par to, kā tās piemērot dzīvē un kā nodrošināt, lai šīs sankcijas netiek apietas.

Otrs būtisks faktors, kas apdraud konkrēti pret Ukrainu sāktā kara dēļ ieviesto sankciju izpildi, esot tas, ka ne visas Eiropas Savienības (ES) valstis izjūt vienlīdz lielu solidaritāti ar Ukrainu. Znotiņa atturējās nosaukt konkrētas valstis, kurās šī solidaritātes izjūta varētu būt nepietiekama, taču viņa minēja, ka, piemēram, dažās ES valstīs sankciju sarakstā iekļautām personām joprojām tiek atļauts atvērt bankas kontus. «Varbūt tas notiek tādēļ, ka viņiem nav tādu resursu kā Latvijā,» piebilda Znotiņa.

FID vadītāja vairakkārt izcēla, ka Latvijā sankciju piemērošanas mehānisms strādā diezgan labi. Esot atklāti arī vairāki mēģinājumi apiet sankcijas, tostarp gadījumi, kad sankciju sarakstos iekļautiem subjektiem mēģinājuši palīdzēt jomas profesionāļi. «Atsevišķus gadījumus mēs esam jau sapratuši un strādājam pie tā, lai ar tiesībsargājošajām iestādēm rīkotos tālāk,» norādīja Znotiņa, atgādinot, ka par palīdzēšanu apiet sankcijas draud kriminālatbildība. Viņa gan piebilda, ka sankciju apiešanas mēģinājumi nav masveidīgi.

FID vadītāja atklāja, ka daudzas no sankciju sarakstos iekļautajām personām slēpjas zem uzņēmumu ķēdēm vai savus īpašumus ir sadalījušas radiniekiem, tai skaitā mazgadīgām personām. Šajā gadījumā īpašumus varot iesaldēt tikai tad, ja vispirms izdodas pierādīt, ka tie ir iegādāti par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem.

Znotiņa atklāja, ka pēdējais laiks kopumā finanšu noziegumu pasaulē ir bijis visai intensīvs — tieši sankciju noteikšanas dēļ tiek novērotas dažādas jaunas tendences un inovatīvi veidi, kā iespējams iegūt finanšu līdzekļus, piemēram, tiek mēģināts atgūt dažādos finanšu instrumentos vai apdrošināšanas programmās ilgstoši ieguldīto.

LETA jau ziņoja, ka pēdējā mēneša laikā FID saņēmis astoņus ziņojumus par darījumiem, kas saistīti ar Ukrainā izvērstā kara dēļ noteikto starptautisko sankciju iespējamo apiešanu, aģentūra LETA noskaidroja dienestā.

Kopumā šogad līdz 22.martam saņemti 12 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem saistībā ar iespējamu sankciju apiešanu. Pēdējā mēneša laikā FID saņēmis astoņus ziņojumus par darījumiem, kas saistīti ar iespējamo Ukrainā izvērstā kara dēļ noteikto sankciju apiešanu. Lielākā daļa no ziņojumiem saņemti pēdējās nedēļas laikā.

LETA jau rakstīja, ka Valsts drošības dienests veic izvērtēšanu par trīs gadījumiem, kas varētu liecināt par mēģinājumiem apiet starptautisko sankciju sekas Krievijas uzņēmējiem.