Vēlētājiem Rietumeiropā tuvāks latvisko partiju piedāvājums, bet Austrumeiropā lielākā cieņā uz krievvalodīgajiem vērsts piedāvājums

Rietumeiropā populārākās partijas ir «Jaunā vienotība» (JV) un «Progresīvie» (P), kamēr Austrumeiropā —  «Stabilitātei».

JV bija populārākā vēlētāju izvēle lielākajā daļā Eiropas valstu. Vērtējot 14.Saeimas vēlēšanu rezultātus kopumā ārzemēs, visvairāk par JV nobalsojuši Latvijas pilsoņi ASV, par kuru atdoti 51,1% balsu. Otrajā vietā ierindojas Nīderlande, kur par JV nobalsojuši 25% iedzīvotāju, bet trešajā — Vācija, atdodot partijai 23,3%.

Dānijā par JV nobalsoja 23,1% iedzīvotāju, Zviedrijā — 19,4%, Lielbritānijā — 16,6%, Norvēģijā — 16,4% un Īrijā — 13% iedzīvotāju.

Savukārt par «Progresīvajiem» visvairāk Latvijas pilsoņu nobalsojuši Nīderlandē, atdodot partijai 28,9% balsu. Vēl 17,9% Latvijas pilsoņu par šo partiju nobalsojuši Dānijā, bet 14,5% un 14,4% attiecīgi Vācijā un ASV.

Zviedrijā par «Progresīvajiem» nobalsojuši 12,9% balsstiesīgo iedzīvotāju, Lielbritānijā — 12,3%, Norvēģijā — 9,2%, bet Īrijā — 6,6%.

«Progresīvie» bija populārākā Latvijas pilsoņu izvēle Nīderlandē un Čehijā.

Tikmēr par «Stabilitātei!» visvairāk jeb 23,6% Latvijas pilsoņu nobalsojuši Īrijā, bet vismazāk Vācijā, kur par to ir nobalsojuši vien 5% balsstiesīgo iedzīvotāju. Vēl par»Stabilitātei!» nobalsojuši 11,8% iedzīvotāju Lielbritānijā, 7,3% — Zviedrijā, 7% — Norvēģijā un 5,3% — Nīderlandē.

«Stabilitātei!» bija populārākā vēlētāju izvēle iecirkņos Krievijā, Baltkrievijā, kā arī Īrijā.

Pārējās partijas izpelnās krietni mazāku interesi no Latvijas vēlētāju puses ārzemēs.

Par partiju «Katram un katrai» Īrijā nobalsojuši 13,3% iedzīvotāju, Vācijā — 10%, Lielbritānijā — 9,1%, Norvēģijā — 8,9%, Dānijā — 7,5%, Zviedrijā — 7,4%, bet Nīderlandē — 5,6% balsstiesīgo ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu.

Norvēģijā par partiju «Zaļo un zemnieku savienība» nobalsojuši 11,8% iedzīvotāju, Zviedrijā — 8,9%, Dānijā — 7,7%, Lielbritānijā un Vācijā — 7,1%, bet Īrijā — 5,2%.

Savukārt par «Nacionālo apvienību» visvairāk jeb 9,1% iedzīvotāju balsojuši ASV. Vēl par to balsojuši 8,3% iedzīvotāju Norvēģijā, 8,2% — Vācijā, 6,7% — Lielbritānijā, 5,7% — Zviedrijā un 5,4% — Īrijā.

Tikmēr par «Apvienoto sarakstu» savas balsis atdeva 11,1% iedzīvotāju Zviedrijā, 9,6% — Norvēģijā, 8,4% — Dānijā, 7,2% — Īrijā, 6,5% — Vācijā un 5,8% — Lielbritānijā.

Vismazāk iedzīvotāji ārzemēs balsojuši par partiju «Attīstībai/Par» (AP) un «Latvija pirmajā vietā» (LPV). Par AP balsis atdevuši 8,2% iedzīvotāju ASV, 6,6% — Nīdrlandē un Dānijā, bet 5,1% — Vācijā, savukārt par LPV nobalsojuši 6,3% Latvijas pilsoņu Norvēģijā, 6,1% — Lielbritānijā, 5,9% — Zviedrijā un 5,1% — Vācijā.

Aizvadītajās parlamenta vēlēšanās labāko rezultātu sasniedza «Jaunā vienotība», kura nākamajā Saeimā ieguvusi 26 mandātus, Zaļo un zemnieku savienība — 16, «Apvienotais saraksts» — 15, Nacionālā apvienība — 13, «Stabilitātei!» — 11, «Progresīvie» — 10, bet «Latvija pirmajā vietā» — deviņus mandātus.

Saeimas vēlēšanas izrādījās liktenīgas valdošās koalīcijas politiskajiem spēkiem «Attīstībai/Par» un «Konservatīvajiem», kā arī krievvalodīgo elektorāta ilggadējai līderei «Saskaņai», kas nespēja pārvarēt 5% vēlēšanu barjeru un palika ārpus nākamā parlamenta sasaukuma.

14.Saeimas vēlēšanās Latvijā nobalsoja 59,4% balsstiesīgo iedzīvotāju.