Vasks: No «airBaltic» potenciālā investora tiek gaidīts gala lēmums par dalību aviokompānijā

Viņš norādīja, ka Latvijas pusē visi darbi stratēģiskā investora piesaistes procesā ir izdarīti, tostarp ir saskaņots līgums, kā arī valdībā ir pieņemti nepieciešamie lēmumi. Attiecīgi šobrīd ir nepieciešams saņemt gala piekrišanu no stratēģiskā investora puses.

«Sporta terminoloģijā — šobrīd mēs esam izdarījuši piespēli un gaidām, kad mūsu partneris atbildēs,» teica «airBaltic» padomes priekšsēdētājs.

Vasks arī atzīmēja, ka sākotnēji tika cerēts, ka investors lēmumu pieņems 2024.gada nogalē, taču lēmuma pieņemšana šobrīd ir pārcelta uz šā gada sākumu. «Ir cerība, ka tas notiks tuvākajās nedēļās,» sacīja Vasks.

Savukārt jautāts, vai būtu nepieciešams no amata atlaist «airBaltic» valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu, Vasks atbildēja, ka, sekmīgai «airBaltic» akciju kotācijai biržā, process ir jāīsteno ar esošo vadības komandu. «Lai mēs veiksmīgi izietu biržā, mums tas ir jāizdara ar esošo menedžmentu, ar esošo vadības komandu,» teica Vasks.

Jau vēstīts, ka ceturtdien, 2.janvārī, «airBaltic» paziņoja, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs «Pratt & Whitney», aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.

Pēc šī aviokompānijas paziņojuma satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) ierakstā sociālajā tīklā «X» paziņoja, ka ir uzdots «airBaltic» padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.

Vienlaikus Briškens pauda, ka «airBaltic» vadībai, tostarp valdes priekšsēdētājam Gausam un padomes priekšsēdētājam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai «airBaltic» darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.

Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka «airBaltic» pamatkapitāls, gatavojoties akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši «Firmas.lv» datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.

Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka «airBaltic» pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.

Patlaban aviokompānijas pamatkapitālu veido 25 647 282 A kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijas, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akciju, kuru nominālvērtība ir desmit centi.

Paredzēts, ka visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtība tiks samazināta līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai.

Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.

Briškens iepriekš skaidroja, ka ar «airBaltic» stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.

Tāpat vēstīts, ka biznesa ziņu aģentūra «Bloomberg», atsaucoties uz informētiem avotiem, iepriekš ziņoja, ka Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa» apsver iespēju iegādāties «airBaltic» akcijas.

Savukārt Latvijas Televīzijas raidījums «de facto» 2024.gada septembrī, atsaucoties uz tā rīcībā esošo informāciju, ziņoja, ka tiek apsvērts «airBaltic» stratēģiskajam investoram pārdot 10% akciju.

Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir Vācijas aviokompānija «Lufthansa», kā arī, cik daudz «airBaltic» kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. «Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs,» iepriekš teica ministrs.

Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz «airBaltic» izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Gausu un «airBaltic» padomes priekšsēdētāju Vasku. «Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem,» pauda ministrs.

«airBaltic» 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.

«airBaltic» auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.

Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.