Valsts prezidents: Digitalizācijas politikai valstī ir jābūt centralizētai ar skaidri izvirzītām prioritātēm

Kā aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, attālinātās tikšanās laikā puses pārrunāja aktuālākos ministrijas pārziņā esošos jautājumus.

Liela uzmanība sarunā tika pievērsta valsts digitalizācijas politikai. Valsts prezidents pauda stingru pārliecību, ka, ņemot vērā papildu līdzekļus, kas šai jomai tagad būs pieejami no Eiropas Savienības (ES) puses, ir nepieciešama stratēģiska pieeja. Turklāt, pēc Levita domām, jābūt konceptuāli skaidram, kā digitalizācija noritēs dažādās nozarēs.

Valsts prezidents arī piebilda, ka visā pasaulē patlaban, par digitalizāciju runājot, valda zināma eiforija, tādēļ, veicot digitalizāciju, nepieciešams izvērtēt ar to saistītos riskus, it sevišķi tiesību jomā.

«Cilvēks nekādā ziņā nedrīkst tikt pakļauts tehnoloģijām. Tehnoloģijas nedrīkst pieņemt lēmumus par cilvēkiem. Īpaši svarīgi ir uz to raudzīties, pielietojot mākslīgo intelektu un algoritmus,» pauda prezidents.

Valsts pirmā amatpersona norādīja, ka šie riski ir īpaši augsti valsts pārvaldē, kamēr komercdarbības jomā to neitralizācija jau daudz maz ir panākta ES tiesībās, taču arī nacionālajā līmenī ir vēl daudz darāmā. Viņaprāt, vismazākie šie riski ir zinātnes un pētniecības jomā, tomēr atsevišķās jomās tie var būt augsti, piemēram, biomedicīnā.

Plešs informēja, ka ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē tālākai diskusijai Ministru kabinetā ir iesniegtas Digitālās transformācijas pamatnostādnes.

Sarunas laikā Valsts prezidents uzsvēra, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārziņā ir ļoti plašs portfelis ar Latvijai un Eiropai nozīmīgiem jautājumiem — vides aizsardzība, digitālā politika, reģionālā attīstība. Levita ieskatā svarīga ir integrāla pieeja, redzot šo jomu plašākas kopsakarības.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs atzīmēja, ka saredz šo jomu ciešo saikni, ņemot vērā gan Latvijas, gan ES kopīgi izvirzītos mērķus, kas tuvākajā nākotnē paredz lielus ieguldījumus, un tāpēc ir būtiska šo ieguldījumu kvalitāte un ES finanšu instrumentu iespēju izmantošana.

Pārrunājot Administratīvi teritoriālo reformu, ministrs informēja Valsts prezidentu — kā VARAM pārstāvis ministrs ir lūgts sniegt savu viedokli Satversmes tiesā, kur šobrīd izskata vairāku pašvaldību iesniegumus par reformu.

Novērtējot topošo Pašvaldību likumu, Levits vēlreiz pievērsa uzmanību jau iepriekš paustajam, ka par ļoti nozīmīgu uzskata tieši demokrātiski vēlētu pārstāvniecību nepieciešamību vietējās kopienās, proti, mazpilsētās un pagastos. Prezidenta ieskatā tas ļautu cilvēkiem vairāk līdzdarboties vietēja mēroga jautājumu risināšanā, identificēties ar vietu, kurā dzīvo, kā arī uzlabotu dialogu ar pašvaldību vadību.

Savukārt Plešs atzīmēja, ka ir pētīta vairāku pašvaldību labā pieredze cilvēku līdzdalības veicināšanai. Tāpat Valsts prezidents akcentēja, ka līdz ar jaunajām pašvaldībām būs darbs Heraldikas komisijai jaunu ģerboņu apstiprināšanā un citu saistīto jautājumu izskatīšanā.

Attālinātās tikšanās laikā Levits pievērsās arī Saeimā iesniegtajam likumprojektam par latviešu vēsturiskajām zemēm. Valsts prezidents uzsvēra, ka Saeimas deputātiem likumdošanas diskusiju procesā jāpatur likumā ietvertā jēga par kultūrvēsturisko piederību. Katrā ziņā nepieciešams likumā iekļaut tur paredzēto īpašo padomi, kas horizontālās pārvaldības līmenī iedzīvinātu likumu ikdienā. 

Valsts prezidents arīdzan norādīja, ka likumprojektam pievienotā kultūrvēsturisko teritoriju karte ir tapusi rūpīgu pētījumu rezultātā, un tā nav voluntāri grozāma. Kultūrvēsturiskajām teritorijām nav arī obligāti jāsakrīt ar administratīvo iedalījumu, līdz ar to katram no tiem ir sava jēga.

Abas puses kā ļoti būtisku tuvākā laika darbu valstī uzsvēra arī ES Zaļo kursu un klimata neitralitātes izvirzītos mērķus. Valsts prezidents uzsvēra, ka vides un klimata politika globāli šobrīd ir izvirzījusies par jautājumu numur viens un valstis visā pasaulē daudz diskutē par to.

«Arī Latvijas sabiedrība ir aktīva šajā diskusijā. Latvija Eiropas mērogā ir bijusi starp valstīm, kas aktīvi izvirzīja augstus mērķus, taču tagad prioritāri ir mājasdarbi, ko nepieciešams veikt enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un citās jomās,» pauda valsts pirmā amatpersona.

Savukārt ministrs atzīmēja, ka Latvija ilgstoši ir gulējusi uz lauriem un tagad plāni ir jāpārstrādā atbilstoši visas ES izvirzītajiem mērķiem enerģētikas un klimata plānā. Plešs uzsvēra, ka Latvijai arī būs pieejami līdzekļi no ES finanšu instrumentiem, lai progresētu šajos trijos virzienos.

Levits un ministrs bija vienisprātis, ka ir nepieciešams stimulēt tā sauktos «zaļos iepirkumus». Valsts prezidents rosināja likumā noteikt, ka iepirkumos zaļā komponente kļūst obligāta, bet no tās varētu atteikties tikai, ja tas tiek īpaši pamatots. Tāpat uzņēmumiem jāparedz zināmi atvieglojumi nodokļu sistēmā, ja to investīcijas veicina zaļo ekonomiku, bet valsts kapitālsabiedrībām jāļauj veikt ilgtermiņa ieguldījumus zinātnē un pētniecībā.