Valsts kontroles padomes locekle: Birokrātijas mazināšana nedrīkst palikt tikai lozungs

Vilka piebilda, ka, iespējams, nevajag birokrātiju uzreiz mazināt visā valsts pārvaldē, bet gan sākt katrā ikdienas procedūrā, un ne tikai ārējos procesos, bet arī tajos, kas ir starp valsts publiskās pārvaldes vienībām.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc valsts pārvalde nespēj mazināt birokrātiju, Vilka pauda, ka tā esot ērtāk, vieglāk, drošāk.

Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs apstiprināja, ka birokrātijas mazināšana ir viņa darba kārtībā. Viņš piekrita Vilkai, ka jāsāk birokrātiju mazināt iekšēji, apmainoties ar informāciju, datiem, uzdevumiem, un tad varot iet soli tālāk, ķeroties pie ārējiem normatīvajiem aktiem, tiem, kas saista iedzīvotājus.

To, Kronberga ieskatā, var panākt ar to, ja kāds parāda birokrātijas mazināšanā piemēru, ap sevi sapulcējot tos, kas vēl to vēlas darīt.

«Sabiedrībai nav jāredz, kā mēs savstarpēji trīs vai četras iestādes «sarakstīsim», «risināsim» [..] — izdarām uzreiz, lai sabiedrība necieš [..], un tad mēs varam atrisināt arī to regulējumu, visas pārējās lietas, — kurš pieņem lēmumu pirmais, otrais vai trešais,» sacīja Kronbergs.

Tāpat viņš norādīja, ka birokrātiju var mazināt to neražojot, nepārspīlējot ar to. «Mēs ļoti bieži pārspīlējam normatīvismu, ja tas ir ārējais donors — Eiropas Savienība vai kāds cits, kad dod finansējumu — mēs mēģinām to pārlikt nacionālā likumdošanā, tad ir vēl iekšējās procedūras, līdz ar to tas process paliek smagnējs pašiem iekšēji, kur vēl, lai sasniegtu rezultātu, naudu apgūtu, sasniegtu kopējos mērķus,» vērtēja Kronbergs.

Viņš gan nepiekrita, ka vajadzētu «griezt» valsts pārvaldi, jo tas iepriekš, krīzes laikā, neesot devis rezultātu. «Tieši tas cilvēkresurss, kas ir sīkāko, mehāniskāko darbu darītāji, mums pietrūkst. Problēma ir, ka mēs viņus neesam atlīdzinājuši pietiekami,» sacīja Kronbergs, piebilstot, ka atlīdzība jāceļ tieši šim segmentam, lai tas būtu konkurētspējīgs tirgū, salīdzinot ar biznesa vidi.

Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis diskusijā atzīmēja, ka valsts pārvaldes «nogriešana» nozīmē, ka kāds paliks bez darba, kas organizācijās rada iekšēju pretestību, līdz ar to tās locekļi nolemj nedarīt neko, jo savā starpā vienoties, ko darīt, neesot iespējams.

Miezainis atzinīgi vērtēja valdībā pieņemto lēmumu par atalgojuma pieauguma ierobežojumu līdz 2,6%. Viņa ieskatā tas motivēs ministrijas, civildienesta ierēdņus domāt, kā efektivizēt resursus.

«Šis [lēmums] nesīs daudz vairāk labu rezultātu gan birokrātijas mazināšanā, gan procesu efektivizēšanā, gan jauno tehnoloģiju integrēšanā, mākslīgā intelekta plašākā izmantošanā,» vērtēja Miezainis, piebilstot, ka no tā ieguvums beigās būšot sabiedrībai, uzņēmējiem, un procesi būšot ātrāki, drošāki, efektīvi un lētāki.

Kā ziņots, Rīgas pilī piektdien norisinājās Valsts konkurētspējas forums. Tas rīkots pēc Valsts konkurētspējas komisijas iniciatīvas. Forumā vietējie un starptautiskie eksperti diskutēja par zinātnes, inovāciju, datu pieejamības un digitalizācijas, kā arī par valsts pārvaldes efektivitātes lomu valsts konkurētspējas veicināšanai.