Tiesa maijā skatīs krimināllietu par Latvijas pilsoņu kaitnieciskām darbībām Krievijas interesēs

Apsūdzētie ir Karīna Ivanova, Konstantins Širjajevs, Konstantīns Jakubovskis un Deniss Lukaņenoks.

Kā iepriekš ziņoja Latvijas Televīzija, Ivanova un Lukaņenoks apsūdzēti par kādam uzņēmumam piederoša angāra tipa telts dedzināšanu. Tāpat viņi izlūkojuši citus objektus dedzināšanas uzbrukumiem.

Širjajevs apsūdzēts par noziedzīgo darbību atbalstīšanu, jo viņš pārkāpējiem palīdzējis kā šoferis. Savukārt Jakubovskis apsūdzēts par uzkūdīšanu veikt dedzināšanu.

Kā pausts apsūdzībā, viens no apsūdzētajiem, cietumā izciešot sodu par nelikumīgu narkotisko vielu apriti, uzkūdīja veikt kaitnieciskas darbības, kas izpaudās faktisko uzdevumu izpildītāju atrašanā.

Otra persona apsūdzēta par noziedzīgo nodarījumu atbalstīšanu, ar savā rīcībā esošo transportlīdzekli nogādājot faktiskos uzdevumu izpildītājus līdz vietai, kur paredzēts veikt kaitnieciskas darbības, kā arī palīdzot pamest nozieguma vietu.

Savukārt vēl divi Latvijas valstspiederīgie apsūdzēti par palīdzības sniegšanu Krievijai personu grupā pret Latvijas drošību vērstā darbībā un svešas mantas tīšu bojāšanu, norādīja prokuratūrā.

Lietu pirms nodošanas prokuratūrai izmeklēja Valsts drošības dienests (VDD).

Kriminālprocesu, kurā tika konstatētas šo personu veiktās darbības, VDD sāka 2024. gada 10. jūnijā. VDD izmeklēšanā noskaidroja, ka pēc Krievijas specdienesta iniciatīvas ir izveidota personu grupa, kurā apvienojušies cilvēki ar mērķi izdarīt sevišķi smagus noziegumus pret Latvijas valsti. Šīs personas iesaistījās kaitniecisku darbību plānošanā, organizēšanā un īstenošanā pret dažādiem objektiem Latvijas teritorijā, izmantojot tīšu dedzināšanu. VDD pērn pavasarī trīs iesaistītos aizturēja, savukārt ceturtā persona jau atradās ieslodzījuma vietā par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

VDD iegūtais pierādījumu kopums liecina, ka personas 2023. gada rudenī izplānoja un veica privātuzņēmumam piederoša objekta tīšu dedzināšanu, jo konkrētais uzņēmums īstenoja ar aizsardzības jomu saistītu projektu.

Tāpat personas 2024. gada sākumā veica sagatavošanās darbības ar mērķi aizdedzināt kravas transportlīdzekli ar Ukrainas numurzīmēm kritiskās infrastruktūras objekta teritorijā, proti, personas izlūkoja un videoierakstā fiksēja objekta apkārtni un potenciālās iekļūšanas vietas šī objekta teritorijā.

VDD izmeklēšanā noskaidroja, ka aizdomās turētās personas veikušas arī vairāku citu potenciālu kaitniecisku darbību mērķu izlūkošanu, tostarp fiksējot šos objektus un to apkārtni foto un video materiālos, kurus nosūtīja organizatoriem Krievijā. Lai novērstu potenciālas kaitnieciskas darbības pret šiem objektiem, VDD īstenoja plašu preventīvu pasākumu kopumu.

Trīs personām patlaban kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, savukārt viena no aizdomās turētajām personām patlaban jau izcieš brīvības atņemšanu par cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Visas četras personas iepriekš bijušas notiesātas un sodītas par citiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet VDD uzmanībā gan nebija nonākušas.

VDD izmeklēšanā iegūtā informācija liecina, ka personas kaitniecisku darbību organizēšanā un īstenošanā primāri iesaistījās finansiālu motīvu vadītas.

Pērn septembrī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV) intervijā aģentūrai LETA atzina, ka pēdējo divu gadu laikā Latvijā notikuši vismaz desmit sabotāžas akti, un efektīvākai reaģēšanai papildus jāinvestē specvienībās un jādomā par helikopteru iegādi.

Konkrētu pēdējo divu gadu laikā reģistrēto sabotāžas gadījumu skaitu ministrs neminēja, taču uzsvēra, ka to nav simtiem, bet ne mazāk par desmit. Tieši 2024. gads iezīmējies ar to, ka notika pāreja no «maigās varas» — centieniem iedarboties uz cilvēku prātiem — jau uz fiziskiem uzbrukumiem Latvijas infrastruktūrai.

Kā ikvienā noziegumā, arī šeit ir izpildītāji, ir starpnieki, ir atbalstītāji, ir organizētāji, norādīja Kozlovskis. Organizētāji nevēlas sevis identificēšanu, savukārt izpildītāji pārsvarā ir ar kriminālu pagātni vai saistīti ar kriminālajām aprindām.