Šuvajevs: Kokrūpnieku atbalsta skandālā valdībai būtu jānostājas tiesiskuma pusē

Šuvajevs komentē, ka ziņojumā esot apstiprinājušās «Progresīvo» agrāk izteiktās aizdomas par valdības maldināšanu un pirmšķietami prettiesiskiem lēmumiem divu ilgtermiņa līgumu kontekstā.

Par spīti tam Ministru kabinets Evikas Siliņas (JV) vadībā ir lēmis disciplinārlietas nerosināt un aizbildinās ar nevēlēšanos jautājumu «politizēt», norāda Šuvajevs.

Politiķim neesot izprotams premjeres arguments par «politizēšanu», jo jautājums par 12 miljonu eiro, iespējams, prettiesisku atvēlēšanu kokrūpniecības uzņēmumiem, viņaprāt, ir jāpolitizē.

Šuvajevs uzskata, ka, pat ja Ģenerālprokuratūra un Valsts kontrole jau veic savas darbības, lieta, kur kopumā runa ir par 50 miljoniem sabiedrības līdzekļu, ir jāizmeklē visos līmeņos.

LETA jau vēstīja, ka dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojums kokrūpnieku atbalsta lietā tiks nodots tiesībsargājošajām iestādēm, bet no valdības puses līdz šo izvērtējumu pabeigšanai nekādas īpašas disciplinārlietas nesekos.

Dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils. Ziņojumā tika minēti vairāki fakti, kas lika šaubīties par piešķirtā atbalsta pamatotību.

Savukārt premjere norādījusi, ka līdz šim savāktie izvērtējuma materiāli tiks nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, un ja to slēdzieni liecinās, ka valsts palīdzībā kokrūpniekiem ir bijuši kādi pārkāpumi, tad gan nākšoties atgriezties pie «ļoti daudz jautājumu uzdošanas».

Politiķe stāstīja, ka Ministru kabineta sēdē lemts visus dienesta izmeklēšanas komisijas dokumentus, kā arī paskaidrojumus premjerei no zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) nodot izmeklētājiem Ģenerālprokuratūrā un revidentiem Valsts kontrolē.

Šobrīd tiesībsargājošās institūcijas ir sākušas pārbaudes par valsts palīdzību kokrūpniekiem, tostarp Valsts kontrole esot solījusi martā vai aprīlī nākt klajā ar plašāku izvērtējumu par valsts uzņēmumu «Latvijas Valsts meži» (LVM).

Siliņa apgalvoja, ka valdībai neesot tik plaša materiālu pieejamība kā, piemēram, Ģenerālprokuratūrai, līdz ar to valdība nevarot visu izvērtēt, bet Ministru kabinets noteikti atgriezīšoties pie jautājuma izskatīšanas, kad varēs iepazīties ar citu iestāžu savāktajiem materiāliem. Premjeres skatījumā, atsevišķas disciplinārlietas ierosināšana prasītu «ārkārtīgi daudz laika», tādēļ esot tiesībsargājošās iestādes, lai pārbaudītu, kurš par ko bijis atbildīgs. Pēc viņas teiktā, valdībā šodien Ģenerālprokuratūras, Valsts kontroles un Konkurences padomes pārstāvjiem jautāts, vai būtu jāierosina kāda disciplinārlietas pārbaude, un šo iestāžu atbildes esot bijušas noraidošas.

LETA jau vēstīja, ka dienesta pārbaudes komisija secināja, ka 2023. gada nogalē valdības palīdzību saņēmušo kokrūpniecības uzņēmumu finanšu stāvoklis 2023. gadā nebija sistemātiski vai strukturāli nestabils.

Komisija norādīja, ka 2023. gada informatīvais ziņojums «Par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu» bijis sagatavots nekvalitatīvi un tajā sniegtā informācija bija vienpusēja, jo balstījās tikai uz nozares asociācijas viedokli, bet ZM neveica visaptverošu analīzi.

Pārbaudes komisija secinājusi, ka minētā ziņojuma sagatavošanā netika iesaistīta LVM, netika veikta visaptveroša datu iegūšana un analīze, kas, komisijas ieskatā, norāda uz objektivitātes trūkumu.

Vienlaikus komisija norādīja, ka kopš minētā ziņojuma izstrādes, virzības un izpildes ir jau pagājuši divi gadi, līdz ar to atbilstoši Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likumam nevar ierosināt disciplinārlietu. «Līdz ar to var secināt, ka ir iestājies noilgums,» teikts komisijas sagatavotajā informatīvajā ziņojumā.

Pērn 18. decembrī partijas «Progresīvie» Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs nosūtīja vēstuli Ģenerālprokuratūrai ar lūgumu izvērtēt jaunatklājušos apstākļus tā dēvētajā kokrūpnieku lietā.

Pirms tam «Progresīvie» 21. novembrī lūdza Ģenerālprokuratūru izvērtēt iespējamu prettiesisku darbību, bet 26. novembrī vērsās pie Ministru prezidentes un finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV), aicinot ierosināt disciplinārlietu.

Vēlāk valdība 16. decembrī atbalstīja dienesta pārbaudes komisijas izveidi saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem. Tā tika izveidota, lai nodrošinātu vispusīgu valdībā skatīto un atbalstīto informatīvo ziņojumu tiesiskuma izvērtēšanu.

Pēc jautājumu saņemšanas no partneriem, tajā skaitā premjeres, saistībā ar atbalstu kokrūpniekiem, zemkopības ministrs nolēma vērsties Ģenerālprokuratūrā. Viņš lūdzis prokuratūrai izvērtēt iespējamās amatpersonu prettiesiskas rīcības un lēmumu tiesiskumu saistībā ar valdības 2023. gada 19. decembra un 2024. gada 25. jūnija lēmumiem par koksnes cenu korekcijām LVM atbilstoši brīvā tirgus cenām.

Vienlaikus arī partija «Progresīvie» ir vērsusies Ģenerālprokuratūrā par Zemkopības ministrijas virzīto atbalstu kokrūpniekiem. «Progresīvie» jau iepriekš norādīja, ka ir jāizvērtē, vai ZM prasītais atbalsta mehānisms kokrūpniekiem bija izdevīgākais sabiedrībai, prasot ZM sniegt skaidrojumus.

Ģenerālprokuratūrā sākta pārbaude, lai izvērtētu, vai amatpersonas, lemjot par atbalstu kokrūpniekiem, ir rīkojušās atbilstoši likuma prasībām.

LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš oktobrī nolēma atkāpties no amata. Putniņš aģentūrai LETA komentāru šajā jautājumā nesniedza.

TV3 raidījums «Nekā personīga» oktobrī vēstīja, ka viņš no amata, visticamāk, atkāpies politiska spiediena dēļ — atkāpšanās varētu būt saistīta ar valdības lēmumu izrādīt pretimnākšanu kokrūpniekiem, kuri LVM izsolēs uz trim gadiem nosolījuši līgumus par samērā augstām cenām.

Raidījums norādīja, ka Putniņa vadītajai valdei iepriekš prasīja pārskatīt noslēgtās vienošanās un samazināt cenas, taču LVM atteicās to darīt, norādot, ka tā būtu līdzekļu izšķērdēšana.

Siliņas vadītā valdība kokrūpniekiem labvēlīgo lēmumu pieņēma, neskatoties uz to, ka iepriekšējos gados kokrūpnieku nozare bija guvusi rekordlielu peļņu, atzīmēja raidījums.

«Nekā personīga» minēja, ka 2023. gadā lielākie kokrūpnieki sāka celt trauksmi, ka Krievijas karš Ukrainā sabremzējis būvniecības aktivitāti reģionā. Tā ietekmē samazinājās zāģmateriālu noiets un cenas kritās. Tas visvairāk ietekmēja lielos eksportētājus, kuri LVM izsolēs bija nosolījuši trīs gadu skuju koku zāģbaļķu līgumus par augstām cenām. Nozari pārstāvošās asociācijas vērsās pie LVM, piedāvājot noteikt «konkurētspējīgu cenu», bet LVM vadība atteicās to darīt, skaidrojot, ka tas būtu ne tikai nesaimnieciski, bet arī pretlikumīgi.

LVM atbildes vēstulē, kuru parakstījis Putniņš un pārējie valdes locekļi, skaidrots, ka šāds lēmums miljonos eiro samazinātu LVM ieņēmumus un, tā rīkojoties, tiktu izšķērdēti valsts līdzekļi. Tas esot jāvērtē arī Eiropas Savienības līguma kontekstā, jo var tikt uzskatīts kā valsts atbalsts, kas kropļo konkurenci.

Taču 2023. gada nogalē Krauze un ministrijas toreizējais valsts sekretārs, vienlaikus arī valstij piederošo LVM akciju turētājs, tagadējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs valdībai iesniedza informatīvo ziņojumu par Latvijas kokrūpniecības nozares konkurētspēju negatīvi ietekmējošo faktoru mazināšanu, kurā, kā min raidījums, tika mēģināts panākt iespaidu, ka nozarē ir ārkārtas situācija, Latvijas zāģētavas konkurencē augsto resursu cenu dēļ zaudē Ziemeļvalstīm, tāpēc tirgus stabilizācijai LVM jau noslēgtajiem ilgtermiņa līgumiem faktiski jādod atlaides.

Vienlaikus, pēc raidījumā vēstītā, tam iebilda Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), norādot, ka problēmas biznesā kokrūpniekiem ir tikai vienu gadu, bet iepriekšējie gadi meža nozares produkcijas eksportētājiem nesuši rekordlielu peļņu: 2021. gadā — 201 miljonu eiro un 2022. gadā — 102 miljonus eiro, kā arī, ka sagaidāmā krīze ir tikai prognoze. Tāpat tika izteiktas bažas, ka ar šādu cenu samazinājumu ilgtermiņa līgumos tiek atbalstīti tikai lielie kokrūpnieki, nevis visa nozare.

Ņemot vērā Krauzes vadītās ministrijas ziņojumu, valdība uzdeva nodrošināt, ka no 2024. gada 1. janvāra LVM zāģbaļķu piegāžu ilgāka termiņa līgumos ar komersantiem piemēro, nevis viņu nosolītās, bet krietni mazākās vidējās svērtās zāģbaļķu cenas. Un lika ziņot, kādu iespaidu tas atstās uz LVM ieņēmumiem, un tika secināts, ka LVM peļņa ceturksnī samazinājās par 7,54 miljoniem eiro. Gada laikā peļņas samazinājums nav ticis vērtēts, taču raidījums norāda, ka šis zāģētavām labvēlīgais valdības lēmums LVM izmaksāja vairāk nekā 30 miljonus eiro.