Staķis: Tuvāko gadu laikā Rīga piedāvās daudzas jaunas iespējas investoriem

Viņš stāstīja, ka šogad maijā izveidotās Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras mērķi, sākot no 2023.gada, ir ik gadu piesaistīt 600 miljonus eiro, kā arī nodrošināt 400 jaunu darbavietu radīšanu aģentūras piesaistītajos investīciju projektos. 

Tāpat pašvaldība piedāvā «zaļo koridoru» investīcijām, lai paātrinātu to realizāciju, uzsvēra Staķis. Rīgas mērs pastāstīja, ka pašvaldība varētu sniegt atbalstu investoriem jaunu biroju un rūpnīcu būvniecībai ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm uz trīs līdz pieciem gadiem, kā arī augstas kvalitātes dzīvojamo ēku būvniecībai ar nekustamā īpašuma nodokļa atlaidēm uz diviem līdz trīs gadiem.

Staķis uzsvēra, ka Rīgā ir četras prioritārās attīstības teritorijas — Zināšanu jūdze Pārdaugavā, Skanstes rajons, Teikas un VEF rajons, kā arī Šķirotavas un Granīta ielas rajons. 

Zināšanu jūdzē, kurā atrodas daudzas augstskolas, ir potenciāls tehnoloģiju inkubatoru, kā arī medicīnas pētniecības attīstībai. Šo potenciālu vēl vairāk attīstīs dzelzceļa līnijas «Rail Baltic» savienojums caur Torņakalnu. 

Savukārt Skanste jau izveidojusies par finanšu un biznesa pakalpojumu centru, kurā privātie investori jau līdz šim ieguldījuši 360 miljonus eiro un nākamajos gados plāno investēt vēl 730 miljonus eiro. Arī pašvaldība Skanstē 2022.gada laikā plāno 20 miljonu eiro investīcijas publiskās infrastruktūras izbūvē, stāstīja Staķis. 

Teikas un VEF rajons jau patlaban kļuvis par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) un elektronikas uzņēmumu klasteri, kurš jau patlaban nodrošina ap 40% no Latvijas IKT nozares eksporta. Staķis informēja, ka patlaban šajā rajonā investori jau ieguldījuši 150 miljonus eiro un tuvākajos gados plāno investēt vēl 130 miljonus eiro. Staķis teica, ka arī šajā rajonā plānotas investīcijas publiskajā infrastruktūrā. 

Staķis sacīja, ka Šķirotavas un Granīta ielas rajons notiek loģistikas, farmācijas un pārtikas ražošanas uzņēmumu attīstība, kur tuvākajā laikā investori plāno ieguldīt 120 miljonus eiro. Arī Rīgas pašvaldība plāno investēt 20 miljonus eiro publiskās infrastruktūras attīstībā no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības plāna līdzekļiem. 

Tāpat investoriem ir iespējas iesaistīties četros lielos infrastruktūras projektos, kurus plānots īstenot līdz 2030.gadam, sacīja Staķis. 

Viņš pastāstīja, ka Rīgas Centrālās stacijas apkārtnes infrastruktūras attīstībā saistībā ar «Rail Baltica» dzelzceļa līnijas būvniecību būs nepieciešams ieguldīt 400-500 miljonus eiro, Austrumu maģistrālē — ap 60 miljoniem eiro, Dienvidu tilta savienojumu izveidē — ap 80 miljoniem eiro, bet Ziemeļu šķērsojuma izveidē Daugavas kreisajā krastā — ap 100 miljoniem eiro. Staķis piebilda, ka Ziemeļu šķērsojums, visticamāk, būs publiskās un privātās partnerības projekts.