Sirds krūtīs sitas kā putniņš? Kā samazināt sirds un asinsvadu problēmu risku.

Kāpēc tā ir, un kā sevi pasargāt no iespējamām sirds un asinsvadu slimībām? Par to stāsta MFD medicīnas centra «Pārdaugava» kardioloģe aritmoloģe Evija KNOKA.

Nesaudzējam savu veselību…

– Diemžēl ar sirds un asinsvadu slimībām mūsu valstī slimo arvien vairāk cilvēku, tostarp arvien jaunāki pacienti. Tam ir vairāki iemesli: slimības var būt gan iedzimtas no paaudzes paaudzē, gan iegūtas dzīves laikā neveselīga dzīvesveida un stresa rezultātā.

Mūsu sabiedrībā joprojām ir daudz smēķētāju, ne visi cilvēki ievēro pareiza uztura principus (lieto pārāk daudz dzīvnieku tauku, treknu produktu un cukura), iegūst lieko svaru. Nav noslēpums, ka Latvijā joprojām ir augsts alkohola patēriņa procents. Daudziem cilvēkiem ir mazkustīgs dzīvesveids, trūkst fizisko aktivitāšu un zināšanu par augstu asinsspiedienu un holesterīna līmeni.

Arvien biežāk miokarda infarkts piemeklē cilvēkus vecumā pat pēc 30 gadiem. Tas tāpēc, ka jauniem cilvēkiem sirds un asinsvadu problēmas parādās regulāra stresa, neveselīgu ieradumu un nereti arī lielas ikdienas darba slodzes dēļ.

Sirds un asinsvadu slimību izplatību ietekmē ārstu un valsts apmaksātu konsultāciju pieejamības trūkums. Cilvēki ir spiesti ilgi gaidīt rindās, lai tiktu pie kardiologa, un pārāk vēlu veic nepieciešamo diagnostiku, bet tas nozīmē, ka kavējas nepieciešamā ārstēšana…

Visbiežāk sastopamās sirds diagnozes

1. Koronārā sirds slimība ir problēma, kas saistīta ar koronārajiem sirds asinsvadiem. Tā rodas šādā veidā: uz asinsvadu sieniņām veidojas holesterīna plāksnītes, kas izraisa asinsvadu sašaurināšanos. Tā rezultātā sirdij netiek piegādāts pietiekams skābekļa daudzums, un tādēļ attīstās šai diagnozei raksturīgi simptomi.

Cilvēku uztrauc sāpes krūtīs, kas parasti rodas fiziskas slodzes laikā vai uz emocionāla stresa fona – parasti tās ir difūzas sāpes (tas ir, nav lokalizētas vienā vietā) sirds rajonā un izstarojas uz roku vai žokli, kā arī uz muguru.

Smagākos gadījumos sāpes rodas arī miera stāvoklī. Parasti pacienti, aprakstot savu stāvokli, saka, ka viņiem kaut kas spiež krūtīs.

Slodzes laikā ir iespējama aizdusa – cilvēks sūdzas, ka ar gadiem kļuvis grūtāk panest fizisko slodzi, aizdusa traucē kāpt pa kāpnēm, pacients ir spiests apstāties jau otrajā vai trešajā stāvā, lai normalizētu elpošanu.

Vīriešiem parasti koronārā slimība attīstās vidēji pēc 55 gadu vecuma, sievietēm – pēc 65 gadu vecuma. Tomēr pēdējā laikā diagnoze kļūst jaunāka, nereti slimnīcās var sastapt arī, piemēram, vīriešus četrdesmitgadniekus.

2. Aritmija ir sirds ritma traucējumi.

Parasti pacienti sūdzas par pārsitieniem krūtīs. Sirds vai nu «dauzās un izkrīt sirdspuksts», ieturot pauzes, vai pēkšņi sāk sisties pa krūtīm «kā negudra», reizēm «lec laukā no krūtīm», un nereti pats pacients, taustot savu pulsu, konstatē neritmisku vai strauju sirdsdarbību. Šādu stāvokļu rezultātā var uznākt reibonis, nespēks, smagos gadījumos – pat ģībšanas sajūta. Daži apraksta sajūtas – viņiem šķiet, ka sirds krūtīs kūleņo.

Aritmijas ir dažādas un ilgtermiņā tās var negatīvi ietekmēt sirds veselību.

3. Sirds vārstuļu slimība ir visai izplatīta problēma. Tā parasti attīstās gados vecākiem cilvēkiem. Senioriem visbiežāk sastopama aortālā vārstuļa stenoze. Tā rodas vārstuļu sklerotizācijas dēļ, kā rezultātā vārstuļi nevar atvērties tik plaši, kā vajadzētu. Tāpēc sirds kontrakcijas (saraušanās) laikā tiek izgrūsts mazāk asiņu.

Šādiem pacientiem attīstās aizdusa, vārgums, sāpes sirds rajonā (līdzīgi kā pie stenokardijas), kāju potīšu pietūkums, nespēja izturēt slodzi.

Katrs sirds vārstulis ir sarežģīts mehānisms, kas līdzīgi vārtiem palaiž un noslēdz asins plūsmu caur sirds kambariem un no sirds uz aortu un plaušu artēriju. Vārstuļi ļauj asinīm plūst tikai vienā virzienā. Sirdij ir četri vārstuļi, un katrā no tiem var būt darbības traucējumi.

Sirds vārstuļu pārmaiņu raksturu var iedalīt divās grupās:

– vārstulis pilnībā neaizveras (vārstuļa nepietiekamība), kā rezultātā caur vārstu notiek asiņu regurgitācija (atgriešanās) pretējā virzienā (piemēram, no aortas uz kreiso kambari),

– vārstulis neatveras pietiekami (vārstuļa stenoze), kā rezultātā tiek apgrūtināta un ierobežota asins plūsma.

Tāpat problēmas ar sirds vārstuļiem var rasties pēc smaga infarkta, bet jauniešiem problēma var būt iedzimta, taču bērnībā un jaunībā tā var neizpaustiem un likt par sevi manīt tikai ar gadiem. 

4. Sirds mazspēja ir saistīta ar sirds funkcijas traucējumiem. Sirds muskulis nespēj vienas kontrakcijas laikā izgrūst pietiekamu asins daudzumu. Vienkārši sakot, sirds mazspēja ir sirds sūknēšanas funkcijas pavājināšanās.

Ir dažādi sirds mazspējas veidi, katram no tiem ir savi simptomi, kuri var atšķirties pēc intensitātes. Tomēr galvenie sirds mazspējas simptomi ir apgrūtināta elpošana fiziskas slodzes laikā vai miera stāvoklī, svīšana pat pie nelielas fiziskās slodzes, nespēja mierīgi gulēt elpas trūkuma dēļ, nogurums, slābanums slodzes laikā un kāju tūska. Parasti kājas pietūkst ap potītēm, taču, slimībai progresējot, tūska var izplatīties arī augstāk.

Sirds mazspējas cēloņi var būt dažādas sirds slimības (piemēram, koronārā sirds slimība), kas iepriekš nav pienācīgi ārstētas.

Piemēram, ja pacients ilgstoši nepievērš uzmanību sāpēm krūtīs, var attīstīties sirds infarkts, kura rezultātā progresē sirds mazspēja. Tāpat dažādas neārstētas aritmijas un vārstuļu problēmas var novest pie sirds mazspējas.

Ļoti svarīgi ir laikus diagnosticēt problēmu un pēc tam to rūpīgi ārstēt, lai novērstu sirds mazspējas attīstības risku.

Kā samazināt sirds un asinsvadu problēmu risku?

Ir jāpievēršas veselīgam dzīvesveidam. Nepieciešams ierobežot alkohola patēriņu un jāatsakās no cigaretēm – gan parastajām, gan elektroniskajām. Jālieto veselīgs uzturs. Ieteicams pieturēties pie Vidusjūras diētas principiem. Proti, tas nozīmē ceptu, eļļā vārītu ēdienu, sarkanās gaļas – liellopu un cūkgaļas –, kā arī dažādu desu lietošanas samazināšanu. Alternatīva ir vistas, trušu, tītara gaļa. Noder zivis, olīveļļa, garšaugi, dārzeņi un augļi.

Nepieciešams pastāvīgi sekot holesterīna un cukura līmenim un asinsspiediena rādītājiem – tas ir ļoti vienkārši izdarāms, konsultējieties ar savu ģimenes ārstu!

(!) Pie vismazākajām aizdomām par sirdsdarbības traucējumiem nekavējoties jādodas uz konsultāciju pie ģimenes ārsta un kardiologa, lai vēlāk nebūtu jāsaskaras ar ielaistu slimību. Starp citu, kardiologa maksas konsultāciju var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma.

Rūpējieties par sevi un savu sirdi, neignorējiet nepieciešamo diagnostiku, tas patiešām ir ļoti svarīgi gan jūsu veselībai, gan nereti arī dzīvībai.

 Kontakti:

MFD Veselības centrs «Pārdaugava»  www.mfd.lv/veselibas-centrs-pardaugava

MFD Veselības centrs «Pārdaugava» MFD Kardiocentrs  www.mfd.lv/kardiocentrs-kontakti

 Ļudmila Vevere