Sinoptiķi izplata sarkano brīdinājumu par ekstremāli stipru karstumu

Svētdien teritorijas lielākajā daļā gaidāms ļoti stiprs karstums, savukārt pirmdien un otrdien — pat ekstremāli stiprs karstums, kad naktīs daudzviet gaisa temperatūra nepazemināsies zem +20 grādiem un pēcpusdienās paaugstināsies virs +32 grādiem.

Līgo dienā ekstremālais karstums pakāpeniski atkāpsies un saglabāsies vien valsts austrumu novados, citviet turpinoties stipram karstumam. Arī Jāņu dienā visā Latvijā gaidāms stiprs karstums, prognozē LVĢMC.

Jau ziņots, ka svētdien gaisa temperatūra Latvijā pakāpsies līdz +30..+33 grādiem, nedaudz zemāka temperatūra saglabāsies vietām piekrastē, prognozē sinoptiķi.

Līdz šim augstākā gaisa temperatūra, kas Latvijas teritorijā reģistrēta 20.jūnijā, ir +32,1 grāds pirms vairāk nekā simts gadiem — 1917.gadā Rīgā.

Tuvākajā diennaktī gaidāms neliels mākoņu daudzums, pēcpusdienā un vakarā vietām iespējams īslaicīgs lietus un pērkona negaiss ar brāzmainu vēju. Pārsvarā pūtīs lēns līdz mērens dienvidu vējš.

Speciālisti atgādina, ka karstā laikā jāizvēlas piemērots apģērbs un jāuzņem daudz šķidruma. Izdzertā šķidruma daudzums jāpalielina pirms sākušas mocīt slāpes. Nav vēlams lietot alkoholu, stipru kafiju, tēju un dzērienus ar lielu cukura daudzumu.

Ieteicams valkāt galvassegu un gaišas, vieglas, elpojošas drēbes. Jāizvairās no ilgstošas fiziskas piepūles saulē, kā arī karstās telpās.

Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) pirms došanās ārā aicina uzklāt saules aizsarglīdzekli. Aizsarglīdzeklis jāuzklāj bagātīgi — aptuveni 35 mililitrus jeb divas ēdamkarotes visam ķermenim, kā arī atkārtoti tas jāuzklāj ik pēc divām stundām vai biežāk. Vienlaikus SPKC uzsver, ka aizsarglīdzekļa lietošana nav paredzēta tam, lai varētu ilgāk atrasties saulē.

Lai nepieļautu ultravioletā starojuma negatīvo iedarbību uz acīm, tostarp kataraktas veidošanos, jānēsā saulesbrilles.

Peldēties ieteicams īpaši tam paredzētās peldvietās. Peldoties neatbilstošās ūdenstilpēs, pastāv risks inficēties ar dažādām infekcijas slimībām, jo ūdens tādās vietās var būt piesārņots ar notekūdeņiem, dzīvnieku un cilvēku izkārnījumiem, uzsver SPKS. Tāpat nedrīkst peldēties pēc alkohola lietošanas vai stipras sakaršanas saulē. Ūdenī vispirms vislabāk iebrist, jo tikai tā var pārliecināties par ūdenstilpes pamatu. Nekādā gadījumā nedrīkst lēkt ūdenī no augstuma uz galvas vai kājām.

SPKC aicina arī uzmanīties no kukaiņiem. Dabā ir sastopamas ērces, tāpēc jālieto līdzekļi aizsardzībai pret tām. Jāsargājas arī no lapsenēm un bitēm, uzraugot, lai šie lidoņi niekļūst dzērienā vai ēdienā.

Savukārt drošas pārtikas izvēle un rūpīga roku mazgāšana ir svarīga, lai sevi pasargātu no akūtām zarnu infekcijām un citām slimībām. Ja roku mazgāšanai ūdens un ziepes nav pieejami, jāizmanto roku dezinfekcijas līdzekļi. Ja, dodoties uz pludmali, ir vēlme ņemt līdzi gatavu ēdienu, jāizvēlas tādi produkti, kuru uzglabāšanai nav nepieciešams nodrošināt noteiktu temperatūras režīmu un kas nebojājas. Dārzeņi un augļi jānomazgā mājās tekošā ūdenī. Jānodrošinās ar kvalitatīvu dzeramo ūdeni, jo dabīgajās ūdenskrātuvēs esošo ūdeni dzert nedrīkst — tas var būt piesārņots ar dažādiem slimību izraisītājiem.

Pārkaršanu vai karstuma dūrienu cilvēks var iegūt, ilgstoši atrodoties saulē vai karstās, nevēdinātās telpās, norāda SPKC.

Karstajās dienās riskam īpaši pakļauti gados vecāki cilvēki, mazi bērni, slimnieki, kas piesaistīti pie gultas, kā arī cilvēki, kas slimo ar hroniskām slimībām, īpaši ar elpceļu vai sirds slimībām, garīgās veselības traucējumiem, lieto noteiktus medikamentus vai veic fiziskas aktivitātes.

Nekādā gadījumā nedrīkst atstāt bērnu vienu pašu mašīnā. Vecākiem arī jāatceras, ka mazuļa ratiņi var pārvērsties par «siltumnīcu» un bērns, nopietni pārkarstot, var iet bojā.

Ja cilvēks ir pārkarsis, cietušais jānovieto vēsākā vietā vai ēnā pusguļus, jāatģērbj, ar vēsu ūdeni jāmitrina cietušā piere, kakls un krūtis, jādod dzert vēsu ūdeni un jāvēdina, radot gaisa plūsmu.

Sakarsis cilvēks nedrīkst mesties aukstā ūdenī — tajā jāieiet pakāpeniski.

Ja karstajā laikā pēc uzturēšanās saulē rodas veselības problēmas, jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai ārpus ģimenes ārstu darba laika jāzvana pa konsultatīvo tālruni 66016001. Ja veselības stāvoklis pasliktinās un parādās ķermeņa trīcēšana, drebuļi, augsta temperatūra, slikta dūša ar vemšanu, apziņas traucējumi, krampji vai samaņas zudums, jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam pa tālruni 113.

Jāparūpējas arī par dzīvniekiem — tiem jānodrošina piekļuve ēnainai vietai un tīram ūdenim.