Saeimas komisija konceptuāli atbalsta 2025.gada valsts budžeta projektu

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi — 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Budžeta likuma sagatavošanā izmantota potenciālā IKP pieauguma tempa prognoze 2025.gadam ir 2,2%, 2026.gadam — 2,2%, un 2027.gadam — 2,2%.

Vispārējās valdības budžeta strukturālā deficīta mērķis, atbilstoši Eiropas Kontu sistēmas metodoloģijai, 2025.gadā ir 0,82% no IKP, 2026.gadā — 0,75%, un 2027.gadā — 0,79% no IKP.

Aizsardzībai nākamgad paredzēti 10,3% budžeta izdevumu, nodrošinot pakāpenisku Aizsardzības ministrijas budžeta izdevumu apjoma palielinājumu līdz 3,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP) 2026.gadā (3,5% no IKP 2025.gadā, 3,7% no IKP 2026.gadā un 2027.gadā). Uz funkciju «Aizsardzība» daļēji tiek attiecināti arī ar valsts iekšējo drošību saistīti pasākumi, piemēram, ārējās robežas tehniskās infrastruktūras izveide un kiberdrošības stiprināšana.

Savukārt, sabiedriskajai kārtībai un drošībai paredzēti 6,6% no kopējiem 2025.gada budžeta izdevumiem, tai skaitā lielākais finansējums paredzēts Iekšlietu ministrijai (Valsts policijas darbībai, ugunsdrošībai, glābšanai un civilajai aizsardzībai, valsts robežsardzes darbībai un citiem) un Tieslietu ministrijai (tiesu sistēmai, kriminālsodu izpildei — ieslodzījuma vietām un to būvniecībai, probācijas īstenošanai un citiem pasākumiem).

Vairāk nekā trešdaļa jeb 33,2% 2025.gadā tiks novirzīti iedzīvotāju sociālajai aizsardzībai, tai skaitā speciālajā budžetā izdevumiem valsts pensijām, pabalstiem un citiem pasākumiem. Veselības nozarei nākamajā gadā paredzēti 11%, tai skaitā kompensējamo medikamentu un materiālu apmaksāšanai, kā arī neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai un citiem pasākumiem.

Izglītībai paredzēti 7,2% budžeta izdevumu, tai skaitā vispārējai izglītībai, profesionālās izglītības mācību iestādēm, augstākajai izglītībai un citiem pasākumiem. Savukārt atpūtai, kultūrai un reliģijai 1,4%, tostarp filmu nozarei, mākslai un literatūrai, kultūras mantojumam, sportam un citiem pasākumiem.

Nozīmīga daļa jeb 17,2% budžeta izdevumu paredzēta ekonomiskajai darbībai, tai skaitā godīgas konkurences nodrošināšanai, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzībai, kā arī mērķdotācijām pašvaldību autoceļiem, valsts autoceļu uzturēšanai un atjaunošanai, sabiedriskajam transportam un «Rail Baltica» projektam, kā arī citiem pasākumiem.

Savukārt vispārējiem valdības dienestiem tiks atvēlēti 12,5% kopējo valsts budžeta izdevumu, tai skaitā iemaksām Eiropas Savienības (ES) budžetā, valsts parāda vadībai, valsts ieņēmumu un muitas politikas nodrošināšanai, daļai ES fondu maksājumu, dotācijai pašvaldībām un zinātnei, kā arī citiem pasākumiem.

Vides aizsardzībai plānoti 0,4% no kopējiem 2025.gada izdevumiem, tai skaitā izdevumiem vides projektiem, dabas aizsardzībai, meteoroloģijai un bīstamo atkritumu pārvaldībai. Teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai — 0,2% no kopējiem nākamā gada budžeta izdevumiem, tostarp valsts reģionālās attīstības politikas īstenošanai, atbalstam plānošanas reģioniem un citiem pasākumiem.

Budžeta projektā paredzēts papildu finansējums ar valsts drošību saistītiem prioritāriem pasākumiem, Satversmes tiesas sprieduma un likumu izpildes nodrošināšanai, neatkarīgajām iestādēm un ar nodokļu politikas izmaiņām saistītiem pasākumiem. Kopumā plānots finansēt prioritātes 2025.gadam 392,4 miljonu eiro apmērā, 2026.gadam 389,9 miljonu eiro apmērā, 2027.gadam 398,7 miljonu apmērā un 2028.gadam 334,8 miljonu eiro apmērā.

Ar valsts drošību saistītiem prioritārajiem pasākumiem 2025.gadā paredzēts novirzīt būtiskāko daļu no papildus paredzētā finansējuma prioritārajiem pasākumiem, kas kopumā veido 284,3 miljonus eiro.

Lielākā daļa jeb 167,4 miljoni eiro paredzēti Iekšlietu ministrijas pasākumiem, piemēram, iekšlietu dienestu un Ieslodzījumu vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes atalgojuma palielināšanai par 10%, kā arī atbalstam Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā. Tāpat paredzēts pagarināt pastiprināta robežapsardzes sistēmas darbības režīmu un nodrošināt valsts materiālo rezervju iegādi, atjaunināšanu un uzturēšanu.

Nākamgad 90,3 miljonus eiro plānots piešķirt Aizsardzības ministrijas pasākumiem. No tiem 50 miljoni eiro atbilstoši noslēgtajam līgumam par militāro atbalstu paredzēti atbalstam Ukrainai. Savukārt 23 miljoni eiro paredzēti munīcijas krājumu papildināšanai un individuālā ekipējuma nodrošināšanai, 15 miljoni eiro radaru iegādei vēja parku attīstībai un 2,3 miljoni eiro militārā poligona «Sēlija» piekļuves ceļa uzlabošanai un vienības tilta Daugavpilī pārbūvei mobilitātes uzlabošanai, kurus paredzēts finansēt ES fondu projektu ietvaros.

Valsts drošības dienesta darbības prioritāro jomu stiprināšanai paredzēti papildu pieci miljoni eiro un tāpat pieci miljoni eiro — Satversmes aizsardzības biroja darbības nodrošināšanai. Gandrīz visos resoros nepieciešamajai kiberdrošības stiprināšanai plānots novirzīt ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda programmas finansējumu.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.

No 2025.gada paredzēts noteikt fiksēto ar nodokli neapliekamo minimumu visām algām 510 eiro mēnesī apmērā un no 2026.gada to paaugstināt uz 550 eiro un 2027.gadā uz 570 eiro mēnesī. Pensionāru neapliekamo minimumu nākamajā gadā paredzēts paaugstināt no 500 uz 1000 eiro mēnesī. Minimālā alga 2025.gadā pieaugs no 700 uz 740 eiro mēnesī, 2026.gadā uz 780 eiro mēnesī, no 2027.gada uz 820 eiro mēnesī, bet no 2028.gada uz 860 eiro mēnesī.

Strādājošo vecāku pabalstu paredzēts palielināt līdz 75% (pašlaik 50%) no piešķirtā vecāku pabalsta apmēra. Paredzēta arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) atvieglojuma koplīgumiem paplašināšana (mobilitātei) līdz 700 eiro gadā.

Līdzsvarojot neapliekamo minimumu ar IIN likmēm un lai vienkāršotu darbaspēka nodokļu sistēmu, ienākumiem līdz 105 300 eiro gadā (8775 eiro mēnesī) paredzēts noteikt vienu IIN likmi — 25,5% apmērā. Ienākumiem virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Tiks turpināta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes piemērošana svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem.

Savukārt, lai sasniegtu ES klimatneitralitātes mērķu sekmēšanu, pakāpeniski plānots paaugstināt akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto par kurināmo, par CO2 komponenti. Tāpat no 2025.gada paredzēts paaugstināt akcīzes nodokļa likmi bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz astoņiem gramiem, neieskaitot.

Valdība apstiprinājusi arī Solidaritātes iemaksas likumprojektu, kas paredz rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos. Plānots, ka solidaritātes iemaksas attieksies uz periodu no 2025. līdz 2027.gadam. Izstrādātais modelis paredz, ka kredītiestādes palielina iemaksas valsts budžetā, kas nodrošinās finansējumu tuvākajos gados pieaugošajām nacionālās drošības vajadzībām. Iemaksu palielinājums varēs notikt tieši, veicot solidaritātes iemaksas maksājumus valsts budžetā, vai netieši, būtiski palielinot kreditēšanas apjomus un tādējādi arī ekonomisko aktivitāti un budžeta ieņēmumu apjomu.

Budžeta sagatavošanas procesā notika diskusijas ar sociālajiem un sadarbības partneriem, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) un tika sagatavots Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokols. Valdība 2025.gada budžeta projektā ir paredzējusi finanšu resursus, kas pilnā apmērā kompensēs nodokļu izmaiņu ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Ir panākta vienošanās pašvaldību ieņēmumu sadalei, nosakot IIN proporciju 2025.gadā 78% pašvaldībām un 22% valsts budžetam. No kompensācijas daļa finansējuma tiks sadalīta atbilstoši IIN sadales principiem, un paredzēts palielināt pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) dotāciju par 14 miljoniem eiro.

Paredzēts, ka prognozētie IIN ieņēmumi pašvaldību budžetos ir 2,134 miljardi eiro.

Visām pašvaldībām 2025.gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu (kopā ar finansējumu ES ārējās robežas pašvaldībām) pieaugums vidēji 10,4% apmērā, salīdzinot ar 2024.gadam plānoto. Apstiprinātais piedāvājums nodrošina reģionāli sabalansētu finansējuma pieaugumu visām pašvaldībām, tai skaitā paredzēts papildus no valsts budžeta līdzekļiem iedalīt dotāciju 2,5 miljonu eiro apmērā ES ārējās robežas piecām pašvaldībām.

IIN prognozes pārpildi tiek piedāvāts novirzīt pašvaldības uzņemto aizņēmumu saistību dzēšanai. Šis risinājums atbilst ES direktīvas prasībām un jaunajam ekonomikas pārvaldības modelim.

Mērķdotāciju apjoms pašvaldībām nākamgad plānots 622 451 323 eiro apmērā, tostarp pašvaldību pamata un vispārējās vidējās izglītības iestāžu, pašvaldību speciālās izglītības iestāžu, pašvaldību profesionālās izglītības iestāžu un daļējai interešu izglītības programmu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 475 387 539 eiro.

Pašvaldību speciālo pirmsskolas izglītības grupu pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, speciālajām izglītības iestādēm, kas nodrošina internāta pakalpojumus, paredzēti 71 771 693 eiro, bet pašvaldību izglītības iestādēs bērnu no piecu gadu vecuma izglītošanā nodarbināto pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām 74 325 697 eiro. Māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām paredzēta mērķdotācija 966 394 eiro apmērā.

Valsts budžeta dotācija pašvaldībām plānota 106 534 905 eiro apmērā, tajā skaitā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondam 50 630 855 eiro apmērā, savukārt budžeta dotācija 52 800 762 eiro apmērā tiks integrēta pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmā pēc IIN sadales principiem.

Budžeta dotāciju 2,5 miljonu eiro apmērā, pamatojoties uz Ministru kabineta rīkojumu, tiks piešķirta Alūksnes, Augšdaugavas, Balvu, Krāslavas un Ludzas novada pašvaldībai atbilstoši ES ārējās robežas kilometru garumam.

Pašvaldībām paredzēta dotācija 603 288 eiro apmērā par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros (par vienu iemītnieku 9576 eiro), kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim.

Valsts budžeta aizdevumu kopējais palielinājums noteikts 166 319 079 eiro apmērā, kas neietver pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu, ja aizņēmumi tiek ņemti no valsts budžeta. Pašvaldību aizņēmumu kopējo palielinājumu paredzēts noteikt 168 138 258 eiro apmērā.

Tāpat paredzēts noteikt pašvaldību sniegto galvojumu kopējo palielinājumu 56 914 872 eiro apmērā pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem investīciju projektu īstenošanai, kā arī pašvaldību kapitālsabiedrību aizņēmumiem no valsts budžeta kurināmā iegādei ar aizdevuma atmaksas termiņu līdz diviem gadiem un ar atlikto pamatsummas maksājumu līdz vienam gadam no aizdevuma līguma noslēgšanas dienas.

Likumā par valsts budžetu paredzēts noteikt, ka minimālā prognozējamā peļņas daļa, kas izmaksājama dividendēs, un dividendēs izmaksājamā peļņas daļa valsts kapitālsabiedrībām, publiski privātajām kapitālsabiedrībām un publiskas personas kontrolētām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks (akcionārs) 2025.gadā ir 70% no kapitālsabiedrības pārskata gada peļņas.

Līdz ar to paredzēts, ka AS «Latvenergo» ieskaita valsts pamatbudžeta ieņēmumos dividenžu maksājumu 2025.gadā ne mazāk kā 147 495 380 eiro, AS «Latvijas valsts meži» — ne mazāk kā 111 002 179 eiro, AS «Augstsprieguma tīkls» — ne mazāk kā 10 391 040 eiro, AS «Latvijas loto» — ne mazāk kā 10 033 770 eiro, VAS «Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs» — ne mazāk kā 5 764 654 eiro.

Nākamā gada valsts pamatbudžetā Valsts prezidenta kancelejas izdevumi plānoti 8,784 miljonu eiro apmērā, Saeimai — 38,312 miljoni eiro, Ministru kabinetam — 25,63 miljoni eiro.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izdevumi plānoti 17,4 miljoni eiro, Tiesībsarga birojam — 3,389 miljoni eiro, Sabiedrības integrācijas fondam — 24,642 miljoni eiro, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai — 6,036 miljoni eiro.

Aizsardzības ministrijas izdevumi nākamā gada valsts pamatbudžetā plānoti 1,357 miljardu eiro apmērā, tostarp Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem — 1,117 miljardi eiro. Ārlietu ministrijas izdevumi paredzēti 102,774 miljonu eiro apmērā, Ekonomikas ministrijas — 198,776 miljoni eiro, Finanšu ministrijas — 1,537 miljardi eiro, tostarp valsts parāda vadības izdevumi — 507,67 miljoni eiro, iemaksas ES budžetā — 366,36 miljoni eiro, valsts ieņēmumu un muitas politikai — 179 miljoni eiro.

Iekšlietu ministrijas izdevumi plānoti 839,643 miljoni eiro, Izglītības un zinātnes ministrijai — 559,435 miljoni eiro, Zemkopības ministrijai — 872,205 miljoni eiro, Satiksmes ministrijai — 752,748 miljoni eiro, tostarp «Rail Baltica» projektam — 170,486 miljoni eiro.

Labklājības ministrijas izdevumi plānoti 1,183 miljardu eiro apmērā, Tieslietu ministrijas — 400,94 miljoni eiro, Klimata un enerģētikas ministrijas — 76,041 miljons eiro, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai — 97,863 miljoni eiro, Kultūras ministrijai — 246,683 miljoni eiro, bet Veselības ministrijai — 1,925 miljardi eiro.

Valsts kontroles izdevumi plānoti 8,349 miljonu eiro apmērā, Augstākās tiesas — 10,184 miljoni eiro, Satversmes tiesas — 4,21 miljons eiro, prokuratūrai — 53,575 miljoni eiro, Centrālajai vēlēšanu komisijai — 2,086 miljoni eiro, sabiedrisko elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem — 50,388 miljoni eiro, Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei — 4,567 miljoni eiro.

Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem 2025.gada budžetā ieplānoti 110,288 miljonu eiro apmērā, bet kopējais gadskārtējā budžeta pārdalāmais finansējums — 1,642 miljardi eiro.