Saeima nodod komisijām 2022.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumprojektus

Parlamenta debatēs deputāts Aldis Gobzems (LPV) pauda, ka ir pret sistēmu, kā tiek sagatavots jebkurš likumprojekts saistībā ar budžetu un kā norit tā izskatīšana Saeimā. Politiķis apgalvoja, ka neesot notikusi reāla budžeta diskusija par budžeta likumprojektiem un 527 miljoni eiro sadalīšanu prioritātēm.

Gobzems norādīja budžeta projektā ir «slavenais flīģelis» un «aizdomīgi apaļi» 50 miljoni Zemkopības ministrijai saistībā ar infrastruktūru. Opozīcijas deputāts arī pārmeta, ka budžets tiks pieņemts ar koalīcijas deputātu «balsošanas mašīnas» palīdzību, kā arī «absurdo» pieeju, ka nenotiek diskusijas par budžeta bāzes jeb ikgadējiem izdevumiem.

Deputāts pauda bažas, ka deputāta Mārtiņa Bondara (AP) vadītāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā nebūšot kvalitatīvas diskusijas par 2022.gada budžetu. Kā vienu no lietām, kur Gobzems redz iespēju ietaupīt, viņš minēja Trīs jūru iniciatīvas pasākumam organizēšanai paredzēto gandrīz pusotru miljonu eiro.

Deputāts Viktors Valainis (ZZS) debatēs norādīja, ka budžeta likumprojekta sastāvā nevajadzēja būt jautājumam par valsts pārvaldes amatu atlīdzības sistēmu. Tā kā tā ir reforma, tad tā ir plašāk jāizskata, nevis steidzamā kārtā divos lasījumos, pauda deputāts.

Deputāts norādīja, ka valstī ir darbinieki, kuriem pilnīgi noteikti algas būtu jāpalielina, jo ir redzami viņu darba rezultāti. Taču Valainis vaicāja, vai piedāvātais atalgojuma pieaugums valdībai un Saeimas deputātiem nav vērtējams kā «klaja bezkaunība», kad iedzīvotāji saskaras ar milzīgiem izaicinājumi kā elektroenerģijas, siltuma cenu kāpums un Covid-19 izraisītā krīzi.

Parlamentārieši atbalstīja 15 likumprojektu nodošanu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, tomēr atsevišķi likumprojekti tika uzticēti izskatīšanai arī citās komisijās.

Saeima atbalstīja grozījumu Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā nodošanu Budžeta un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijām. Ar plānotajām izmaiņām paredzēts noteikt vienotu regulējumu privātā sektora kompānijām uzņēmumu ienākuma nodoklim valsts un publiski privātajām kapitālsabiedrībām, kurās valsts ir dalībnieks.

Vienotu regulējumu paredzēts noteikt attiecībā uz konkrētā nodokļa aprēķināšanu, maksāšanu un atspoguļošanu grāmatvedībā. Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs, runājot par likumprojekta nodošanu komisijām, teica, ka ir likumprojekti, kas ir vajadzīgi, ļoti vajadzīgi, taču šis esot «degošs».

Parlamentārieši arī lēma par grozījumu Pievienotās vērtības nodokļa likumā nodošanu Budžeta komisijai, un to mērķis ir veicināt kvalitatīvu grāmatu un periodisko izdevumu pieejamību sabiedrībai, tādējādi nodrošinot sabiedrības kultūras, izglītības un informētības vajadzības, nosakot to piegādei pievienotās vērtības nodokļa samazināto likmi 5% apmērā. Zakatistovs teica, ka šis esot nacionāli nozīmīgs likumprojekts.

Savukārt Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes, kā arī Budžeta komisijai nodoti grozījumi Filmu likumā, ar kuriem plāno noteikt, ka valsts budžeta līdzfinansējumu filmu uzņemšanai Latvijai administrēs un konkursa kārtībā turpmāk sadalīs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, nevis Nacionālais kino centrs.

Grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā nodeva izvērtēšanai arī parlamenta Sociālo un darba lietu komisijai, kuru mērķis ir nākamajos divos gados noteikt valstij pienākumu sniegt atbalstu atlīdzības palielināšanai aprūpētājiem, kuriem ir darba tiesiskās attiecības ar pašvaldības dibinātām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām, vai tādiem ilgstošas sociālās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ir noslēgts līgums ar pašvaldību par minēto pakalpojumu sniegšanu.

Zakatistovs akcentēja, ka šis esot «patiešām gādīgs» likumprojekts.

Budžeta un finanšu (nodokļu) un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai tālākai izvērtēšanai nodeva grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ar kuriem plānots uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu. Atlīdzību plānots paaugstināt līdz 80% no vidējā atalgojuma privātajā sektorā.

FM parlamentārais sekretārs akcentēja, ka šis likumprojekts «ir ar bārdu».

Savukārt Budžeta un Ārlietu komisijām uzticēti grozījumi Starptautiskās palīdzības likumā, kur noteiks, ka Latvijas iesaistes sekmēšanu ES ārējās darbības instrumentu finansētos projektos uzticēs Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija kopā ar Budžeta komisiju izvērtēs grozījumus Konkurences likumā, kas piedāvā papildināt Konkurences padomes sastāvu ar divām padomes locekļu vietām, kamēr parlamenta Cilvēktiesību komisijai uzticēts izvērtēt grozījumus Bērnu tiesību aizsardzības likumā, ar kuriem plāno arī turpmāk nodrošināt iespēju ģimenēm, kuru aprūpē ir bērns ar invaliditāti vai persona, kura nav sasniegusi 24 gadu vecumu, bet tai ir noteikta pirmās vai otrās invaliditātes grupa, saņemt Latvijas Goda ģimenes apliecību.

Stāstot par Konkurences likuma grozījumiem, Zakatistovs teica, ka šis likums definē konkurences jēgu, kamēr par grozījumiem Bērnu tiesību aizsardzības likumā parlamentārietis teica, ka ir likumprojekti, kas ģimenes piemin un ir tādi, kas ģimenes skar, bet šis likumprojekts apliecinot cieņu ģimenēm.

Grozījumus Zemesgrāmatu likumā izvērtēs Budžeta komisija un Juridiskā komisija. Šie grozījumi paredz samazināt kancelejas nodevu likmes par elektroniski iesniegtiem dokumentiem, tādējādi veicinot dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatā elektroniskā veidā.

Budžeta komisijā izvērtēs arī grozījumus Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, kas noteiks, ka komercsabiedrības arī pēc izslēgšanas no regulētā tirgus varēs sagatavot gada pārskatus atbilstoši Starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS), kā arī grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) atbrīvot atbalsta programmas dzīvojamo ēku atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai ietvaros piešķirtos grantus.

Zakatistovs par grozījumiem Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā sacīja, ka šis likumprojekts «iecementē prognozējamību praksē».

Komisija izvērtēs arī likumprojektu Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam

Savukārt visām komisijām tika uzticēts likumprojekts Par valsts budžetu 2022.gadam, tomēr par to atbildīgā būs tieši Budžeta komisija.

Zakatistovs teica, ka 2022.gadā prioritārajiem pasākumiem atvēlēti teju 700 miljoni eiro. No tiem investīcijām paredzēti 270 miljoni eiro, izdevumu pasākumiem līdz 380 miljoniem eiro un ar Covid-19 saistītiem izdevumiem paredzēts 41 miljons eiro. No izdevumu pasākumiem paredzēti līdzekļi neapliekamā minimuma palielināšanai, onkoloģijas iekārtām, amatpersonu, ar speciālā dienesta pakāpi, kapacitātes stiprināšanai, kā arī pedagogu darba samaksas un zinātnes bāzes finansējuma palielināšanai.

Balsojumā par valsts budžeta projekta nodošanu komisijām «par» balsoja 53 deputāti un «pret» — 14 parlamentārieši.

Balsojumos par visiem 15 likumprojektiem nepiedalījās «Saskaņas» deputāti.

Ceturtdien Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) medijiem pavēstīja, pa Budžeta komisija 2022.gada valsts budžeta projektu varētu sākt izskatīt otrdien, 19.oktobrī. Paredzēts, ka šai sēdē varētu piedalīties arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu «Par valsts budžetu 2022.gadam», kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi — 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija — 500 eiro mēnesī.