Sabiedrisko mediju ombuds visbiežāk saņēmis iesniegumus par krievu valodas lietojumu sabiedriskajos medijos

Tas, kā norāda ombuds, ļauj secināt, ka tieši šis arī ir bijis galvenais problemātiskais jautājums saistībā ar sabiedrisko mediju pēdējā pusgada laikā.

Puse no iesniegumiem attiecas uz sabiedriskā medija satura kvalitāti, un tā izvērtēšanai ir bijis nepieciešams analizēt satura atbilstību sabiedrisko mediju vadlīnijās noteiktajām prasībām. Savukārt otra puse vairāk skāruši jautājumu par to, kāpēc sabiedriskajā medijā ir fiksējams tāds saturs, kuram iesniedzēju vērtējumā tur nevajadzētu būt, vai arī otrādi — sabiedriskais medijs nerunā par to, par ko tiem būtu jārunā. Šo iebildumu pamatā nereti ir atšķirīgi vērtību priekšstati, kas liek atšķirīgi vērtēt to, kas sabiedrībai varētu būt vairāk un kas — mazāk svarīgs, atzīmē ombuds.

Apsalons pauž, ka sabiedriskā medija misija ir strādāt visas sabiedrības interesēs, ņemot vērā sabiedrībā pastāvošo vērtību priekšstatu, pārliecību, interešu un mērķu dažādību un daudzveidību, rosinot konstruktīvas diskusijas, kas ļautu atšķirīgu viedokļu izteicējiem ieinteresēties un labāk saprast pretējās puses pozīciju. Savukārt sabiedriskā medija sarežģītais uzdevums, kā norāda ombuds, ir līdzsvarot vārda un izteiksmes brīvību, redakcionālo autonomiju un neatkarību ar viedokļu daudzveidības reprezentāciju tā saturā, lai sabiedriskais medijs varētu kļūt par to platformu, kurā veidojas konstruktīvs dialogs starp nereti polarizētajām sabiedrības daļām, kā arī, lai veidotos konstruktīva saruna un sadarbība starp sabiedrību un tās intereses pārstāvošo mediju.

Līdztekus ombuds atzīmē, ka sabiedriskais medijs kā demokrātiskas sabiedrības publiskais domapmaiņas lauks ir paredzēts tam, lai atšķirīgo viedokļu pārstāvji varētu rast kopējus saskarsmes punktus un saprastos cits ar citu.

Apsalons kopš stāšanās amatā 2024.gada augustā pirmajos piecos savas darbības mēnešos sagatavojis 19 atzinumus un vēl uz 17 iesniegumiem atbildējis vēstuļu veidā. Tādējādi kopumā šajos piecos mēnešos ombuds ir sagatavojis 36 izvērstas atbildes par sabiedriskā medija satura kvalitāti, vidēji sniedzot divas atbildes nedēļā.

Kā norāda Apsalons, šajā skaitā neietilpst tās atbildes e-pasta sarakstes veidā, kuru saturs attiecas uz «tehniskām» nebūšanām sabiedriskā medija darbībā, piemēram, raidījumu vadītāju vizuālais izskats, lietotā valoda un izteikšanās veids, titru salasāmība, attēla vai skaņas kvalitāte.

Ombuds atzīmē, ka šādu jautājumu risināšanai ombuds ir rosinājis jaunajai sabiedriskā medija valdei izveidot atsevišķu klientu servisa funkciju apvienotajā medijā, lai operatīvi un kvalitatīvi atbildētu, un novērstu nepilnības medija ikdienas darbā, jo ombuda primārais uzdevums ir vērtēt sabiedriskā medija satura atbilstību Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā definētajiem sabiedriskā medija mērķiem un darbības principiem, kā arī satura atbilstību medija pašregulējošajām prasībām, kas noteiktas Latvijas sabiedrisko mediju redakcionālajās vadlīnijās un ētikas kodeksos.

Pieskaitot vēl 13 atzinumus, kas publiskoti pirmajā pusgadā, kopumā šogad ir sniegti 32 ombuda atzinumi. Salīdzinoši 2023.gadā tika publiskoti 26, bet 2022.gadā — 16 atzinumi, informē ombuds.