Laiks ir kļuvis vēsāks, un daudzi sākuši slimot: nē, ne jau ar koronavīrusu, bet ar visām šai sezonai tradicionālajām akūtajām respiratorajām infekcijas slimībām. Kāpēc tas notiek burtiski ik gadu – kad aiz loga siltumu nomaina aukstums, mēs sākam šķaudīt un šņaukāties?
Šo jautājumu PRESS.LV uzdeva medicīnas centra Surdovest otolaringologam Aivaram Plēpim.
… Parasti smaidošais ārsts savā kabinetā mūs sagaidīja sadrūmis un acīmredzami par kaut ko sarūgtināts. Izrādījās, ka no rīta nav atnācis pacients, kurš bija pierakstījies uz konsultāciju.
– Iedomājieties, rindā pie manis gaida pat veselu mēnesi, cilvēki mokās ar savām kaitēm, bet nevar tikt uz vizīti, – ir satriekts Aivars Plēpis – bet te notiek kaut kas pilnīgi nesaprotams…
Un runa jau nav par mani – proti, ja kāds no pacientiem bez brīdinājuma neierodas, mēs uztraucamies. Vienkārši tāpēc, ka tad, ja iepriekš zinātu, ka pieņemšanas stundās ir atbrīvojies laiks, mēs varētu palīdzēt kādam citam. Nesaprotu – nu kāpēc nevar piezvanīt un informēt mūs par to, ka plāni ir mainījušies? Lūdzu, uzrakstiet par šo problēmu! Esmu pārliecināts, ka šī situācija skar daudzus ārstus un klīnikas, kuras ir pārslogotas ar darbu un vēlas pieņemt pēc iespējas vairāk pacientu, bet kāds pierakstās un pēkšņi neatnāk. Tādējādi pacientu rinda kļūst garāka, un īpaši slikti tas ir epidēmijas laikā, kad viss tāpat ir sarežģīti…
– Dakter, kāpēc rudens sākas ar saaukstēšanos – te saķeram iesnas, te piepeši sāk sāpēt kakls?
– Lai retāk slimotu, ir jāpaaugstina organisma aizsargfunkcijas. Vismaz nevajadzētu tās vājināt. Kas tad notiek līdz ar aukstā laika iestāšanos? Daudzi inerces pēc valkā vasaras drēbes, arī mode patlaban ir visai dīvaina – tā ignorē laika apstākļus. Vienlaikus neviens nav mainījis cilvēka fizioloģiju: auksts, ledains vējš un stindzinošs lietus vājina organisma aizsargspējas – tāpēc mēs arī nevaram turēties pretī visur esošajiem vīrusiem un sākam slimot.
– Tad jau mēs paši provocējam saaukstēšanās parādīšanos?
– Tieši tā. Nepieciešams valkāt šalli, siltu jaku, ūdensnecaurlaidīgus apavus un noteikti ne šortus… Ir lietderīgi atcerēties, ka dienas laikā siltums joprojām var uznākt, bet vakaros – krasi kļūt vēsāks. Šī situācija ir viegli atrisināma, vienkārši jāģērbjas vairākās kārtās. Kā saka viens no maniem pacientiem: «Lai būtu gatavs jebkādiem laika apstākļiem, es nekad neizeju no mājas bez džempera – ne ziemā, nevasarā.» Un viņam ir taisnība!
– Sanāk, ka mēs paši, neizrādot pienācīgas rūpes par savu organismu, atveramdurvis vīrusiem un baktērijām, kas vainojami visos mūsu laringītos, faringītos, angīnās un iesnās?
– Saaukstēšanās un akūtas elpceļu vīrusu infekcijas ir nepārprotams pierādījums tam, ka laika apstākļu maiņas dēļ organisms pārdzīvo stresu. Novājināta imunitāte nevar aizsargāt cilvēku ne no vīrusiem, ne no vienkāršas pārsalšanas. Šādā gadījumā pat viegla saaukstēšanās ļoti ātri pārtop par nopietnām ausu, kakla un deguna sistēmas slimībām.
Elpceļi ir pirmie, ko vīrusi un baktērijas sastop savā ceļā, tieši tāpēc ar tiem ir saistīta lielākā daļa veselības problēmu rudenī.
Visbiežāk sastopamās problēmas: angīna, bronhīts un pneimonija, faringīts, tonsilīts un laringīts, traheīts, rinīts, kā arī haimorīts un otīts. Un tas nebūt nav pilnīgs uzskaitījums par to, kas rudenī apdraud veselību.
– Vai tiesa, ka rudenī noteikti ir nepieciešama cepure?
– Viss jāskatās atbilstoši laika apstākļiem. Ja ārā nav auksti, izejot no mājas, ņemiet līdzi cepuri – katram gadījumam. Ne visi saprot, ka arī mūsu ausis nepavisam nepanes aukstumu un krasas temperatūras maiņas. Tāpēc galvassegas trūkums acumirklī palielina iespējamību saķert vidusauss iekaisumu. Tāpat ausu kanālā var uzrasties furunkuls, un tas ir ļoti nepatīkami.
Ziemā cilvēki gandrīz katru dienu nāk pie otolaringologa ar dzirdes nerva problēmām ausu apsaldēšanas dēļ. Turklāt šīs slimības rezultātā var pasliktināties arī dzirde, vai tas jums ir vajadzīgs? Tāpat galvas sasaldēšana ir tiešs ceļš uz laringītu, haimorītu, pieres kaula dobuma gļotādas iekaisumu, angīnu.
Ticiet, ja jūs sekosiet laika apstākļiem, pareizi ģērbsieties, lietosiet arī sabalansētu uzturu (atceroties par vitamīniem) un naktīs pietiekami izgulēsieties, tad ausu-kakla-deguna problēmas vairs tik bieži jums neatgadīsies. To es jums nopietni iesaku, būdams ārsts ar 30 gadu darba pieredzi.
Un, lūdzu, nevilcinieties ar vizīti pie otolaringologa, ja iesnas ilgst vairāk nekā divasnedēļas vai ausī džinkst un čirkst, bet rīkle smeldz … Mēs palīdzēsim! Vienmēr ir pareizi (un daudz lētāk!) laikus vērsties pie ārsta un sākt savlaicīgi ārstēties, lai izvairītos no iespējamām nopietnām komplikācijām.
Saudzējiet sevi un esiet veseli!
Otolaringologs Aivars Plēpis pieņem pacientus Rīgā un Jelgavā.
Tālrunis pierakstam un informācijai: +371 67563328.
Mobilais telefons: +371 22428919.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.