Rinkēvičs: Latvija nav iedomājama bez Latgales un Latgale nav iedomājama bez Latvijas

Viņš arī atzīmē, ka šobrīd minētais apgalvojums šķiet pašsaprotams, taču tā tas nebija 1917.gadā. «Tādēļ pirmā Latgales kongresa lēmums par Latgales apvienošanos ar Vidzemes un Kurzemes latviešiem vienā nācijā un vienā Latvijā ir ne tikai datums kalendārā, bet gan vēsturiska robežšķirtne mūsu tautas ceļā uz Latvijas valsts un tautas izveidošanu,» uzsver Rinkēvičs.

Valsts prezidents norāda, ka Latgales kongress ir neizsakāmi svarīga nodaļa Latvijas kā nacionālas un demokrātiskas valsts veidošanas stāstā, kas pārdzima īstenībā 1918.gada 18.novembrī, kā arī stāstā, ko turpinām rakstīt un izdzīvot šodien.

«Pats galvenais — tas ir mūsu stāsts — mūsu valsts un Latvijas cilvēku stāsts,» pauž Rinkēvičs.

Tāpat viņš norāda, ka 27.aprīlis ir tā reize gadā, kad ne tikai atskatīties un godināt visus pirmā Latgales kongresa delegātus, viņu devumu Latvijai, bet arī padomātu, ko mēs katrs — Kurzemē, Zemgalē, Vidzemē, Sēlijā un Latgalē — spējam un varam dot stiprākas, drošākas un vienotākas Latvijas valsts un mūsu cilvēku labā.

«Novēlu katram Latvijas patriotam palikt uzticīgam Latgales Māras vēstījumam «Vienoti Latvijai!»,» min Rinkēvičs.

Jau vēstīts, ka svētdien plkst.15 Rēzeknē piemiņas vietā «Latgolys kongresam — 100» tiks atzīmēta Latgales kongresa diena.

Pēcpusdienā plkst.15.30 plānots gājiens līdz Latgales atbrīvošanas piemineklim «Vienoti Latvijai», bet plkst.15.40 — ziedu nolikšana pie latgaliešu kultūras darbinieku piemiņas vietām.

Pasākumā piedalīsies iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (JV), Saeimas deputāti, pašvaldību vadītāji, kā arī Rēzeknes — Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis.

Kopš 2019.gada 27.aprīlis ir noteikts par Latgales kongresa dienu. Šis datums izraudzīts, jo 1917.gada 26. un 27.aprīlī Rēzeknē notika pirmais Latgales kongress. Tajā tika lemts, ka Latgalei jāapvienojas ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem paturot pašnoteikšanās tiesības valodas, baznīcas, skolu, tautsaimniecības un citos jautājumos.