Rīgas pilī valsts svētkos iepazīstinās ar latviešu vēsturiskajām zemēm un to tradīcijām

Muzejs to veido sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru, akcentējot, ka Latvijas valsti, kurai šogad aprit 106 gadi, veido vēsturiskās zemes — Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Latgale un Sēlija.

Latvijas iedzīvotāji aicināti valsts svētku dienā iepazīt un izjust katras vēsturiskās zemes īpašo raksturu, dzīvo mantojumu un tradīcijas.

LNVM direktors, vēstures doktors Arnis Radiņš uzsver, ka piederības izjūta vietai un tās kultūras vēsturei ir pamats latviešu vēsturisko zemju aktualitātei mūsdienās. Kultūras mantojums vieno pagātni ar tagadni un nākotni, nodrošina paaudžu pārmantotību, piesaista vietai un zemei, sekmē Dzimtenes nepieciešamību.

«Latviešiem ir paveicies. Ne visas tautas ilgstoši ir saglabājušas izteiktu un nepārtrauktu tradicionālās materiālās un garīgās kultūras attīstības stīgu no senvēstures cauri viduslaikiem līdz šodienai,» atgādina Radiņš. LNVM dibinātāji par tā pamatakmeni izvēlējās latviešu tautas sakņu apzināšanu, saglabāšanu un izzināšanu. Muzeja 155 gadu darbības laikā ir izveidots unikāls krājums, kurš kā kopums ļauj pārliecinoši izsekot Latvijas vēsturisko zemju vēsturei. To spilgti parādīja arī laikā no 1996.gada līdz 2017.gadam realizētais projekts «Latviešu saknes», uzsver muzeja direktors.

Savukārt Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, svinot Latvijas dzimšanas dienu, aicina godināt valsts neatkarību un vērtības, kuras latviešiem dārgas. Svētku notikumā Rīgas pilī satiksie ļaudis no visām latviešu vēsturiskajām zemēm, lai dalītos paaudzēs mantotajās tradicionālajās zināšanās un prasmēs, kuras Latvijas kultūras vaibstus dara spilgtus un neaizmirstamus. Viena diena Rīgas pilī caur dažādu paaudžu kultūras pieredzi būs krāsains dzīpars Latvijas vēstures stāstā, sola Pujāte.

Muzeja vārtus Rīgas pils Daugavas gātes pusē 18.novembrī pirmajiem apmeklētājiem vērs LNVM direktors Arnis Radiņš, bet pasākumu ieskandinās Latvijas Nacionālā kultūras centra direktores Pujātes dūdu spēle.

Formas un satura ziņā daudzveidīgā svētku programma būs pieejama visu dienu. Apmeklētāji varēs iepazīties ar Latvijas novadu ģeogrāfiju un vēsturi, tradicionālajiem amatiem, rotaļām, mūziku, latgaliešu un lībiešu valodu. Būs arī īpaša lekciju programma par Latvijas sentautām un to mantojumu vēsturisko zemju identitātē.

Plkst.11 jaunākos apmeklētājus sagaidīs Inese Mičule un folkloras kopa «Knipati» ar rotaļu programmu. No plkst.11 līdz 16 notiks latgaliskās zināšanu un atjautības spēles»Čipierkstneits» čempionāts, kā arī lībiešu valodas spēle «Iepazīstot lībiešu kultūras un tautas vērtības» kopā ar lībiešu jauniešiem.

Plkst.12 «Gudenieku suiti» demonstrēs suitu līgavas ģērbšanas rituālu. Plkst.13.00 Sēlijas dziesmas dziedās folkloras kopa «Krāce», plkst.14 dažādu novadu dziesmas skandēs Asnate Rancāne un folkloras kopa «Garataka», plkst.15 «Ceidari» iepazīstinās ar Latgales dziesmām.

Paralēli norisināsies tradicionālo amatu prasmju meistaru demonstrējumi, proti, varēs iepazīt gan dažādas cimdu adīšanas prasmes, gan rotu darināšanu, aušanu, pīšanu, pastalu un vienkoču darināšanu. Visu dienu apmeklētājiem pilī būs iespēja aplūkot Lāčplēša Kara ordeņa un Triju Zvaigžņu ordeņa izstādes un vēsturisko fotogrāfiju slaidrādi «Latvija toreiz un tagad», kā arī iesaistīties aktivitātē «Iezīmē sevi Latvijas kartē!»un spēlēt grīdas spēli bērniem «Apceļo Latviju!».

No plkst.13 līdz 15.30 interesenti aicināti uz LNVM pētnieku lekcijām par Latvijas sentautām: kuršiem, zemgaļiem, latgaļiem, sēļiem, lībiešiem un vendiem. Plkst.11.30, 13.30 un 15.30 notiks spēle «Ko tu zini par Latviju?», ko vadīs Ivo Krumholcs.

Svētku pasākums muzejā Rīgas pilī noslēgsies ar multimediālu latviešu un lībiešu folkloras stāstu Montas Kvjatkovskas un Dāvja Stalta izpildījumā, sākums plkst.16.

Ieeja muzejā visu dienu un visās norisēs būs bez maksas.