Prokurors: Attaisnojošais spriedums tā dēvētajā digitālās televīzijas krimināllietā ir vairāk nekā tendenciozs

Viņš paredz, ka par šo tiesas spriedumu iesniegs kasācijas protestu, kas tādā gadījumā varētu tikt vērtēts Augstākās tiesas Senātā.

«Manā ieskatās šāds spriedums ir vairāk nekā tendenciozs. Pateikt, ka neviens nav vainojams nevienā inkriminētajā nodarījumā ir dīvaini. Iepriekš četri tiesneši ir piekrituši tam, ka ir izdarīti noziegumi, taču tagad trīs tiesneši no šīs pašas tiesas pasaka pretēji. Protams, ka vērtējumi var būt dažādi, bet es nevarētu piekrist tam, ka šādi vērtējumi atšķiras tik kardināli,» norādīja Zelčs.

Tagad Zelčs gaidīšot tiesas sprieduma motivāciju. Ņemot vērā, ka Rīgas apgabaltiesa šo lietu skatījusi apelācijas kārtībā, Augstākajā tiesā to var pārsūdzēt tikai tad, ja var pamatot, ka nav pareizi piemērots likums. «Pierādījumus Augstākā tiesa nevērtēs,» piebilda prokurors.

Jau ziņots, ka Rīgas apgabaltiesa šodien, apelācijas kārtībā no jauna pabeidzot skatīt tā dēvēto digitālās televīzijas krimināllietu, lēma visas apsūdzētās personas attaisnot, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija — tiesas sēdes priekšsēdētāja tiesnese Aina Nicmane, tiesneses Iveta Brimerberga un Daiga Kalniņa norādīja, ka attaisnojoša sprieduma taisīšanas pamats ir Kriminālprocesa likuma 519.panta 1.punkts, proti, tiesa nekonstatēja apsūdzēto izdarītajos nodarījumos noziedzīga nodarījuma sastāvu.

Tiesa plašākus komentārus sniegs pēc pilna sprieduma sagatavošanas, kas sākotnēji paredzēta 26.jūlijā, bet lietas apjoma un juridiskās sarežģītības dēļ šis datums var mainīties. Šodienas spriedumu vēl varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Lietā tika apsūdzēti Andrejs Ēķis, Jurģis Liepnieks, Jānis Loze, Harijs Krongorns, Gints Bandēns, Guntars Spunde, Māris Pauders, Mārtiņš Kvēps, Jānis Svārpstons, Jānis Zips, Juris Ulmanis, Ināra Rudaka, Alfrēds Janevics, Jānis Plūme un Uldis Kokins.

Digitālās televīzijas krimināllieta ir saistīta ar «Digitālā Latvijas radio un televīzijas centra» (DLRTC) un «Kempmayer Media Limited» meitasfirmas «Kempmayer Media Latvia» vienošanos, kas paredzēja vairākos posmos ieviest digitālo televīziju un Latvijā nogādāt dažādu specifisku aparatūru digitālajai apraidei. Projekta kopējās izmaksas iepriekš lēstas daudzos desmitos miljonu latu.

2019.gada vasarā apelācijas instances tiesa lietā par vainīgām atzina virkni personu.

Reālu ieslodzījumu apgabaltiesas tiesneši piesprieda bijušajām «Kempmayer Media Latvia» («Kempmayer») amatpersonām. Bijušajam «Kempmayer» valdes loceklim Svārpstonam tiesa piesprieda divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, kā arī naudas sodu 22 790 eiro apmērā, Zabeckim — divus gadus un deviņus mēnešus ilgu cietumsodu, bet bijušajam «Kempmayer» valdes loceklim Zipam tika noteikta brīvības atņemšana uz vienu gadu un deviņiem mēnešiem, kā arī naudas sods 22 790 eiro apmērā.

Kādreizējam DLRTC ģenerāldirektoram Spundem tika noteikts deviņus mēnešus ilgs cietumsods un naudas sods 26 230 eiro apmērā. Savukārt juristam Lozem tiesa piesprieda gada un deviņu mēnešu cietumsodu un naudas sodu 33 540 eiro apmērā.

Polittehnologam Liepniekam apgabaltiesa iepriekš piesprieda 67 080 eiro naudas sodu, bet bijušajam telekanāla «LNT» īpašniekam Ēķim apelācijas instances tiesa piesprieda 40 850 eiro naudas sodu.

Vienlaikus apelācijas instances tiesa iepriekš attaisnoja pirmās instances tiesā notiesāto bijušo Nacionālā teātra direktoru Ojāru Rubeni. Rīgas apgabaltiesas tiesneši attaisnoja arī bijušo «Latvijas Valsts radio un televīzijas centra» (LVRTC) valsts pilnvarnieku Didzi Jonovu, biznesa konsultantu Valdi Purvinski un LVRTC valsts pilnvarnieku Adrianu Boldanu. Pirmās instances tiesa katram no viņiem bija piespriedusi naudas sodu 18 000 eiro apmērā.

Savukārt Augstākā tiesa (AT) atcēla apelācijas instances spriedumu un lieta vēlreiz bija nonākusi Rīgas apgabaltiesā.

AT atcēla spriedumu par visu apsūdzēto atzīšanu par vainīgiem, bet atstāja spēkā sprieduma daļu par iepriekš attaisnotajām personām.

AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa, sniedzot jaunu noziedzīgā nodarījuma aprakstu un būtiski grozot krāpšanas rezultātā iegūto finanšu līdzekļu apmēru, nebija norādījusi pierādījumus, uz kuriem pamatoti tiesas secinājumi, kā arī nebija izklāstījusi motīvus, kāpēc tiek noraidīti citi pierādījumi.

AT norādīja, ka mantiskam zaudējumam kā krāpšanas sastāva pazīmei ir būtiska nozīme krimināltiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā, tādējādi tā apmērs ir jāizvērtē un atzinums jāpamato ar likumu un novērtētiem pierādījumiem.

Ņemot vērā, ka tiesai no jauna jālemj par noziedzīgā nodarījuma rezultātā izkrāptās naudas apmēru, izlemjams arī jautājums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, norādīja AT.

Tāpat AT konstatēja, ka apelācijas instances tiesa nav ņēmusi vērā Kriminālprocesa likumā veiktos grozījumus, un līdz ar to nav ievērojusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas un Satversmes tiesas nolēmumos izteiktās atziņas par nepieciešamību kriminālprocesā aizskartajam mantas īpašniekam, kura mantai uzlikts arests, nodrošināt iespēju efektīvi aizstāvēt savas tiesības.