Premjere: Latvijai jāatrod jauns veids, kā atbalstīt Ukrainu

Siliņa norādīja, ka arī latviešu tautai šis ir bijis 1000 dienu līdzpārbaudījums Ukrainas tautai, jo no pašas pirmās kara dienas, kā arī jau pirms tam, Latvija ir atbalstījusi Ukrainu, lai tās tauta varētu iestāties par savu zemi, būt brīvi.

«Mēs ļoti labi atceramies, kādā vēsturiskā laikā arī mēs esam dzīvojuši, un mēs zinām, ko tas nozīmē dzīvot blakus Krievijai,» sacīja Ministru prezidente.

Viņa norādīja, ka viņas laiks premjeres amatā ļoti daudz bijis saistīts ar atbalsta sniegšanu un meklēšanu citu Eiropas Savienības dalībvalstu un arī transatlantisko partneru attiecībās, lai viņi varētu Ukrainu labāk, vairāk atbalstīt, lai Ukrainu saņemtu tādu militāro atbalstu, kāds tai nepieciešams.

«Vienmēr esam teikuši, ka ir jāieklausās tajā, ko arī Ukraina saka, ne tikai tajā, ko domā Eiropas valstis vai NATO partneri, kādā veidā Ukrainu varētu labāk atbalstīt,» pauda Siliņa.

Premjere atzina, ka viņai pašai šis bijis personīgi sarežģīts politisks laiks, jo ir bijis jāiestājas par Ukrainas interesēm, un ne vienmēr visi konkrētajā brīdī gribējuši runāt par Ukrainu.

Vienlaikus Siliņa norādīja, ka Baltijas valstis ir bijuši politiski aktīvi partneri Ukrainai. «Manuprāt, mēs saprotamies bez vārdiem, mums nav vajadzīgi daudz paskaidrojumi, lai mēs varētu arī citus pārliecināt, ko nozīmē, ka tavā valstī iebrūk sveša vara, ko nozīmē, ka zog tavas valsts bērnus, (..) cenšas ietekmēt visu kas notiek valstī — gan brīvību, gan demokrātiju, gan suverenitāti,» pauda premjere.

Ministru prezidente vērtēja, ka 1000 kara dienas ir daudz. «Mums ir jāatrod jauns veids, kā Ukrainu atbalstīt,» pauda premjere, piebilstot, ka tas, ka Latvijas cilvēki šodien ar klusuma brīdi pieminēja karā kritušos, liecina, ka Latvija joprojām ir domās ar Ukrainu.

Siliņa pateicās Latvijas sabiedrībai, visiem, kas ir atbalstījuši Ukrainu, tiem, kas dodas uz turieni, ziedo, kā arī tiem, kas ir domās kopā ar Ukrainu. «Domāju, ka tas ļoti bieži ukraiņiem grūtā brīdī palīdz,» sacīja premjere.

Jau ziņots, ka otrdien aprit 1000 dienas kopš Krievijas pilna mēroga militārā iebrukuma Ukrainā 2022.gada 24.februārī.

Solidarizējoties ar Ukrainu un tās cilvēkiem, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), Ministru prezidente un ārlietu ministre Baiba Braže (JV) otrdien plkst.9 aicināja vienoties klusuma brīdī un pieminēt visus Ukrainā bojāgājušos cīnītājus.

Tāpat amatpersonas, tostarp prezidents, premjere, Saeimas priekšsēdētāja, ministri un Saeimas deputāti, otrdien pie Latvijas Okupācijas muzeja nolika svecītes, pieminot bojāgājušos cīnītājus, kas aizstāvējuši Ukrainu Krievijas uzsāktajā pilna mēroga karā.