Pirms 5000 gadiem Latvijas teritorijā apbedīts vīrietis identificēts kā senākais zināmais mēra upuris

Pie šāda atklājuma nonākuši vācu zinātnieki, pētot mirstīgās atliekas, kas savulaik tika atrastas pie Salacas upes.

«Līdz šim brīdim šis ir vissenākais identificētais mēra upuris,» norādīja Ķīles universitātes profesors Bens Krauze-Kjora.

Vīrietis tika apbedīts pirms aptuveni 5300 gadiem kopā ar vēl trīs citiem cilvēkiem neolīta apbedījumu vietā pie Salacas.

Zinātnieki ieguva DNS paraugus no visu četru apbedīto cilvēku kauliem un zobiem un pārbaudīja tajos esošās baktērijas un vīrusus. Viņi bija pārsteigti atklājot, ka viens no cilvēkiem — 20 līdz 30 gadus vecs vīrietis — bijis inficēts ar agrīnu mēra paveidu, ko izraisījusi baktērija «Yersinia pestis».

«Viņam, visticamāk, iekoda grauzējs, viņš inficējās ar «Yersinia pestis» un nomira pāris dienas vēlāk, varbūt nedēļu vēlāk, no septiskā šoka,» norādīja Bens Krauze-Kjora.

Zinātnieki pieļauj, ka pirmais mēra variants parādījās pirms aptuveni 7000 gadu līdz ar lauksaimniecības rašanos Centrāleiropā.

Zinātnieki uzskata, ka sākotnēji baktērija sporādiski pārnēsāta no dzīvniekiem uz cilvēkiem, bet nav izraisījusi lielus mēra uzliesmojumus.

Taču ar laiku baktērija pielāgojās cilvēka organismam un galu galā pārveidojās formā, kas pazīstama kā buboņu mēris, ko izplata blusas un kas izplatījās viduslaiku Eiropā, nogalinot miljoniem cilvēku.

Ideja, ka pirmie mēra paveidi izplatījās lēni, apšauba daudzas teorijas par cilvēku civilizācijas attīstību Eiropā un Āzijā. Tā arī liek apšaubīt hipotēzi, ka mēris izraisīja lielu iedzīvotāju skaita samazināšanos Rietumeiropā neolīta laikmeta beigās.

Citi pētnieki atzinīgi novērtējuši šo ideju, bet uzskata, ka tā neizslēdz iespējamību, ka mēris jau tolaik bijis plaši izplatīts Eiropā.

Vācu zinātnieku pētījums publicēts žurnālā «Cell Reports».