Piebalgs: Arī augstākās energoresursu cenas neļaus būtiski kāpināt Krievijas militārās spējas

«Neapšaubāmi augstākas energoresursu cenas Krievijai ir izdevīgas, par to nav šaubu. Tomēr jāņem vērā vairāki faktori,» norādīja Piebalgs.

Viņš atgādināja, ka ASV, noslēdzot tirdzniecības līgumu, izdarīja spiedienu uz Indiju, lai tā nepirktu Krievijas naftu, un, lai gan pašlaik tas pilnībā netiek ievērots, «nebūs tā, ka visa Krievijas nafta tagad plūdīs uz Indiju». Otra valsts, kas pašlaik cieš no kuģu satiksmes apturēšanas Hormuza šaurumā, ir Ķīna. Tomēr Ķīnai ir naftas rezerves.

Piebalgs prognozēja, ka energoresursu cenas varētu sākt kristies arī, ja izdosies iedzīvināt ASV prezidenta Donalda Trampa piedāvāto apdrošināšanas sistēmu tankeriem un sašķidrinātās gāzes kuģiem, kas iet caur Hormuza jūras šaurumu. Arī OPEC valstis ir paziņojušas, ka palielinās naftas ieguvi.

«Tas, protams, nenozīmē, ka cenas noslīdēs līdz līmenim, kas bija pirms Irānas krīzes, taču arī būtiski nepieaugs. Rezumējot, cenu pieaugums Krievijai ir pluss, taču tā nozīmi nevajadzētu pārspīlēt, jo Krievijai šajā situācijā ir arī daudzi mīnusi,» sacīja Piebalgs.

Viņš arī prognozēja, ka Hormuza jūras šauruma problēma tiks atrisināta, citādi tas uz pasaules ekonomiku atstās lielu iespaidu.

Savukārt attiecībā uz pašu Irānu Piebalgs atgādināja, ka arī līdz šim Irānas nafta bija pakļauta sankcijām un tika pārvadāta ar tā saukto ēnu floti. Līdz ar to jau līdz karam Irānas nafta būtiski tirgū nepiedalījās.

«Tāpēc mums jāgaida, kad atjaunosies kuģu satiksme Hormuza jūras šaurumā. Manā skatījumā arī Persijas līča valstis ir ieinteresētas, lai tas tiktu atrisināts. Ja nav apdrošināšanas un kaut kas notiek, tad zaudējumi ir milzīgi. Ja tas tiek atrisināts un ASV un Izraēla militāri izslēdz iespēju, ka Irāna var izšaut raķetes, cenām būtu jāiet uz leju,» lēsa Piebalgs.

Savukārt jautāts, kā vērtēt, ka ES par Krievijas energoresursiem ir maksājusi vairāk, nekā sniegusi finansiālu atbalstu Ukrainai, Piebalgs atzina, ka «tā ir politika, kur vienmēr tiek meklēts balanss» un ES nebija pārliecības, ka ir pilnībā iespējams atteikties no Krievijas energoresursiem.

Viņš norādīja, ka personīgi uzskata, ka to varēja izdarīt. Pozitīvā ziņa gan ir, ka ES ir pieņēmusi likumus, kas izbeidz jebkādus Krievijas gāzes pirkumus no 2027. gada 1. novembra, un vairs nav pieļaujami izņēmumi.

«Beidzot tas ir izdarīts attiecībā uz gāzi. Arī naftas iepirkumi iet šajā pašā virzienā. Vai to varēja izdarīt agrāk? Jā, protams, varēja. Taču ir ļoti liela atšķirība, kā uz to raugās valstis, kurām ir tieša robeža ar Krieviju, un kā to uztver Francija vai Spānija, vai pat Beļģija, kurām nav tiešas robežas ar Krieviju. ES vājums ir tas, ka dažādās valstīs politiskās prioritātes ir dažādas, taču tas, ka ir izdevies pieņemt minētos likumdošanas aktus, ir būtisks faktors,» uzsvēra Piebalgs.