Pētījums: Vidusskolu absolventiem daudz neskaidrību par zinātnieku kā profesiju

Skolēnus interesē zinātniskie atklājumi, kas ir saistīti ar jaunākajām tehnoloģijām, īpaši mākslīgo intelektu, un tehnoloģiskajām inovācijām, kuras praktiski risina aktuālas problēmas. Tāpat jauniešus interesē vēstures jautājumi, piemēram, arheoloģiskie un antropoloģiskie atklājumi par cilvēka dabu.

Skolēnu zinātniskās intereses attīstījušās ciešā saistībā ar skolā uzdotajiem pētnieciskajiem darbiem, kuri padziļinājuši izpratni par konkrētu zinātnes jomu, teikts ziņojumā. Piemēram, tekstu analīze literatūras stundās veicina izpratni par valodniecību, sociālo mediju analīze — par kultūras un mākslas personībām, ciltskoku un vēsturisko avotu studijas — par vēsturi, vides projekti — par dabaszinātnēm.

Mazāk skolēnu norādījuši, ka viņu interesi par pētniecību veicinājuši ārpusskolas uzdevumi. Šādas aktivitātes var tikt īstenotas gan kā pašiniciatīva, gan kā algots darbs dažādās sabiedriskās domas un mārketinga kompānijās vai kā brīvprātīgais darbs vides ilgtspējas projektos.

Skolēni ir ieinteresēti pētniecības darbā un labprāt palīdzētu zinātniekiem savu iespēju robežās, vienlaikus viņi vēlas, lai pētījumu rezultāti būtu praktiski izmantojami, norāda pētnieki.

Sarunās ar 12.klašu skolēniem tika noskaidrots, ka jauniešiem ir daudz neskaidrību par zinātnieku profesiju. Viņiem nav pieejama pietiekama informācija par to, kāda izglītība nepieciešama, lai kļūtu par zinātnieku, kā arī par to, kad un kā cilvēks iegūst šo statusu. Tāpat neskaidrības saistās ar atalgojuma noteikšanas principiem šajā profesijā.

Skolēnu viedokļus par zinātnieka profesiju pētnieki iedala divos virzienus. Pirmais saistīts ar skepsi un šaubām, ko pamato priekšstats par zinātnieka profesiju kā hobiju ar nestabiliem ienākumiem, kā arī ar negatīvi uztvertu darba specifiku, piemēram, ilgstošu sēdēšanu pie rakstāmgalda. Savukārt otrais viedoklis ir pozitīvi noskaņots un izceļ iespēju padziļināti pētīt, atklāt sabiedrībai noderīgas lietas vai veikt pētniecību citās profesijās, piemēram, medicīnā.

Vairāki jaunieši kā priekšnoteikumus kļūšanai par zinātnieku minējuši pakāpenisku iesaisti pētniecībā visos izglītības līmeņos, dziļu interesi par kādu tematu vai jautājumiem un neatlaidību. Jaunieši arī pauduši, ka zinātnieka darbība var notikt konkrētās zinātnes nozarēs, un nevar būt «zinātnieks vispār».

Diskusijā skolēni reti atzinuši, ka viņus interesē zinātnieka darbs. Zinātnieka profesijas izvēle tiek pakārtota noteiktiem nosacījumiem, piemēram, tai jābūt saistītai ar kādu citu profesiju vai noteiktu vecumposmu.

Fokusgrupas diskusijā piedalījās desmit 12.klases skolēni. Sabiedriskās domas pētījums īstenots pēc Izglītības un zinātnes ministrijas pasūtījuma.