Pēc Valsts kontroles ētikas kodeksa pārkāpuma darbu pamet iestādes komunikācijas daļas vadītāja

Maija beigās valsts augstākajām amatpersonām adresētā vēstulē vairāk nekā 100 cilvēku pauda aicinājumu «pārtraukt rīcību, kas vērsta uz sabiedrības sašķelšanos un vispusīgas informācijas nesniegšanu Covid-19 vakcinācijas jautājumos, kā arī par valsts pienākumu uzņemties atbildību». Izanalizējot vēstulē pausto, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra «Re:Baltica» faktu pārbaudes rīks «Re:Check» secināja, ka vēstulē vērstie iebildumi pret valsts politiku ir balstīti uz apgalvojumiem, kas neatbilst patiesībai vai ir izrauti no konteksta.

Vēstuli parakstījusi arī Krapāne, kas, kā aģentūrai LETA atzina valsts kontrolieris Rolands Irklis, bijis iemesls viņa un Krapānes domstarpībām. Rezultātā Krapānei tika izteikti divi rājieni un pazemināts darba vērtējums.

Valsts kontrolieris neslēpa, ka viņam bijušas domstarpības ar Krapāni par viņas parakstīto vēstuli, tomēr pusēm ilgstoši nespējot vienoties par to — bija vai nebija pareizi Valsts kontroles komunikācijas daļas vadītājai parakstīt vēstuli — Irklis piedāvājis vienoties par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu. Rezultātā Krapāne otrdien, 27.jūlijā, pametusi amatu. Irklis piebilda, ka Krapāne netika atlaista, bet viņa amatu pameta, uzsakot darbu Valsts kontrolē.

Krapāne gan aģentūrai LETA skaidroja, ka būtiski ņemt vērā juridisko pamatojumu viņas lēmumam uzteikt darbu Valsts kontrolē, proti, viņa amatu pametusi, balstoties uz Darba likuma 100.panta 5.punktu, kas paredz darbiniekam tiesības uzteikt darba līgumu, ja viņam ir svarīgs iemesls, kas, pamatojoties uz «tikumības un taisnprātības apsvērumiem», neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības.

«Likumā ir paredzēti būtiski apstākļi, kuri man neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba uzteikumā norādīju, ka šie apstākļi ir saistīti ar vēstules parakstīšanu, pēc kā saskāros ar necieņu un diskrimināciju, jo esmu paudusi viedokli,» stāstīja Krapāne.

Viņa arī pauda apņēmību tiesāties ar Valsts kontroli, ja tā neatcels Krapānei iepriekš izteiktos divus rājienus. Pēc Krapānes stāstītā, pirmais rājiens izteikts par to, ka viņa parakstījusi vēstuli, bet otrs — par to, ka viņa atļāvusies minētajā jautājumā sniegt komentāru mediju pārstāvim. Krapāne uzsvēra, ka viņa vēstuli parakstīja kā sabiedrisko attiecību speciāliste, turklāt esot atvaļinājumā, savukārt ar mediju pārstāvi viņa runājusi kā privātpersona, nevis kā valsts amatpersona.

Tāpat Krapāne kritizēja valsts kontroliera sniegto vērtējumu par viņas profesionālo darbu. Pēc viņas stāstītā, ja iepriekšējā valsts kontroliere Elita Krūmiņa Valsts kontroles sabiedrisko attiecību daļas vadītājas darbu ik gadu vērtēja ar atzīmi «4», tad Irklis šo vērtējumu pazemināja līdz «2». «Domāju, ka tas ir subjektīvs vērtējums, kas balstīts attieksmē pret mani,» piebilda Krapāne.

Lūgts komentēt, pēc kādiem principiem un normatīvajiem aktiem Valsts kontrole vērtēja Krapānes rīcību, parakstot vēstuli, Irklis skaidroja, ka revīzijas iestāde savas darbinieces rīcību vērtēja, balstoties uz iestādes ētikas kodeksu, kas nosaka normas, kā darbiniekam uzvesties iestādē un ārpus tās.

«Būtiskākais aspekts ētikas kodeksā paredz, ka darbinieka rīcība nedrīkst negatīvi ietekmēt iestādes reputāciju. Savukārt Krapānes parakstītā vēstule satur dezinformāciju, tostarp pret Valsts kontroles revidējamajām vienībām, tādējādi radot risku, ka var tikt apšaubīta Valsts kontroles objektivitāte,» skaidroja valsts kontrolieris.

Savukārt Krapāne atzina, ka, lai arī abos rājienos ir piesaukti Valsts kontroles iekšējie noteikumi un kodeksi, tomēr, konsultējoties ar juristi, viņai ir pārliecība, ka tika pārkāptas viņas tiesības uz pilsonisku iniciatīvu un vārda brīvību.

Jautāts, vai minētajā gadījumā, kad darba attiecības pārtrauktas, pamatojoties uz faktu, ka valsts iestādes darbiniece parakstījusi vēstuli, nav Krapānes kā privātas personas vārda brīvības ierobežošana, Irklis aicināja ņemt vērā Valsts kontrolēs ētikas aspektus un faktu, ka Krapāne pārstāv revīzijas iestādi.

«Valsts kontrole savā darbā būtībā apšauba valsts pārvaldes iestāžu darbību, uzdod jautājumus un izmeklē lietas. Valsts kontrole savā darbībā precīzi un rūpīgi balstās pierādījumos un starptautiskos standartos. Turpretī Krapānes parakstītajā vēstulē ir nepatiesības. Turklāt vēstulē Krapāne parakstījusies to cilvēku sadaļā, kas pieteikti kā profesionāļi. Protams, brīvība izteikties ir svarīga, bet noteiktās profesijās ir jārēķinās ar zināmiem ierobežojumiem. Valsts pārvaldes amatpersona nevar stāstīt visu, kas ienāk prātā,» uzsvēra Irklis.

Krapāne arī ir vērsusies Valsts darba inspekcijā un Tiesībsarga birojā ar lūgumu izvērtēt radušos situāciju. «Man ir divi mērķi — aizstāvēt savas tiesības un lai nekas tamlīdzīgs neatkārtotos citās valsts institūcijās,» pauda Krapāne. Savukārt Irklis piebilda, ka Krapānei ir tiesības apstrīdēt pret viņu izteiktos rājienus un Valsts kontrole viņas lūgumu izskatīs.

Aicināta skaidrot, kāpēc Krapāne parakstīja valsts augstākajām amatpersonām adresēto vēstuli, viņa uzsvēra, ka joprojām paliek pie pārliecības, ka viņai bija tiesības piedalīties šādā pilsoniskā iniciatīvā.

«Vēstule bija par to, lai valsts vara sāktu runāt ar cilvēkiem un atbildētu uz jautājumiem, uz kuriem nav atbilžu. Profesionāli uzskatu, ka valsts vara Covid-19 jautājumos ir runājusi monologā,» sacīja Krapāne.

Valsts kontrole drīzumā plāno izsludināt konkursu uz revīzijas iestādes komunikācijas daļas vadītāja amatu.