Pēc 15.novembra izglītības nozarē strādājošie darbu klātienē varēs turpināt tikai ar Covid-19 sertifikātu

Līdz 15.novembrim mācības, izņemot augstskolās un koledžās, un bērnu uzraudzību klātienē varēs sniegt arī personas, kas pēdējo 48 stundu laikā ir veikušas Covid-19 RNS testu, pēdējo sešu stundu laikā veikušas antigēna testu vai veikušas rutīnas skrīninga testu, un tas ir negatīvs.

Koledžās un augstskolās studiju programmas nemainīgi turpinās īstenot tikai epidemioloģiski drošā vidē, proti, tiki ar Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Līdz novembra vidum izglītības iestādes turpinās organizēt nodarbināto testēšanu sadarbībā ar laboratoriju, kura veic Covid-19 testus, un nodos attiecīgajai laboratorijai nodarbināto datus.

Vienlaikus valdība noteikusi pienākumu obligāti vakcinēties konkrētām profesijām — izglītībā strādājošajiem, tai skaitā pirmsskolas izglītības, pamatizglītības un vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpē nodarbinātajiem, neformālās izglītības un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmās nodarbinātajiem, koledžās un augstskolās studējošajiem, kā arī pakalpojumu sniedzējiem, kas līgumattiecību izpildes laikā pakalpojuma sniegšanas vietā nonāk saskarē ar izglītojamiem.

Izglītības darbinieki, kuri ir sākuši vakcinācijas procesu ar kādu Eiropas Zāļu aģentūrā reģistrētu vakcīnu, bet to nav pabeiguši, tiks nodrošināti ar valsts apmaksāts rutīnas skrīningu līdz 15.novembrim. Savukārt izglītības nozarē strādājošie, kas nebūs sākuši vakcināciju pret bīstamo vīrusu, no 11.oktobra līdz 15.novembrim rutīnas skrīningu segs no saviem personīgajiem līdzekļiem.

Lai arī valdībā nolēma jauno regulējumu atbalstīt, izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP) izteica aicinājumu Ministru kabinetam nenoteikt konkrētu datumu — 15.novembri -, no kura izglītības nozarē darbu varēs turpināt tikai ar Covid-19 sertifikātu.

Ministre atklāja, ka ir divējādās sajūtās — no vienas puses ministre pilnībā atbalsta vakcināciju pret bīstamo vīrusu, bet no otras — politiķei ir bažas, ka konkrēta datuma noteikšana radīs sekas izglītības nozarē, jo Ministru kabineta noteikumi neparedz nekādas darba alternatīvas nevakcinētajiem darbiniekiem.

Muižniece aicināja Ministru kabinetu vispirms noteikt darba devējiem alternatīvas, ko darīt ar nevakcinētajiem darbiniekiem. Pretējā gadījumā, īpaši pirmsskolas izglītības līmenī, trūks speciālistu, kas varēs klātienē turpināt darbu.

Viņa atgādināja, ka skolu direktoriem nav tiesību sludināt informāciju par vakanci, ja izglītības iestādē strādājošajam vēl ir līguma attiecības. «Nebūs tādas audzinātājas bērnudārzā, kas caur «Zoom» pieskatīs bērnus. Tas nav ne mērķis ne arī normālas mācības,» sacīja Muižniece.

Vienlaikus Muižniece skaidroja, ka jārēķinās ar tādiem gadījumiem, kas speciāli proaktīvi nevakcinēsies līdz 15.novembrim, noliktajā datumā par to informēs skolas direktoru, un tad skolu direktors «varēs plēst matus». Pat ja skolotājs dodas dīkstāvē, izglītības iestādes vadītājam jādomā, kā nodrošināt kvalitatīvas mācības.

Ministres viedoklim pievienojās arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga, kura piebilda, ka nedrīkst pieļaut slodzes pieaugumu tiem skolotājiem, kuri savu vakcinācijas pienākumu ir izpildījuši. Viņa uzsvēra, ka tas nebūtu godīgi palielināt vakcinēto pedagogu slodzi, par to neparedzot «nevienu eiro centu».

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis skaidroja, ka tas nav Ministru kabineta spēkā regulēt Darba likumu. Viņš sacīja, ka nodarbinātības jautājumos ir jāgroza likumdošana, izstrādājot likumprojektu, un jābūt Saeimas lēmumam.

Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka mērķis nav neko apgrūtināt — mērķis ir meklēt risinājumus, lai saslimstības pieauguma un slimnīcu noslodžu palielinājuma dēļ nebūtu jāslēdz skolas.

Premjers uzsvēra, ka visdrošākais veids ir vakcinācija pret Covid-19, jo arī pie pārslimošanas ir augsts risks piedzīvot smagas sekas un beigties traģiski.

Kariņš LIZDA vadītājai norādīja, ka arodbiedrība aicina ļaut strādāt nevakcinētiem pedagogiem, jo pretējā gadījumā skolotāja vakance būs tukša, taču premjers mudināja domāt arī par to, ko darīt, ja skolotājs smagi saslims ar Covid-19?

Atbildot uz Muižnieces aicinājumu, Labklājības ministrijai, Tieslietu ministrijai un Valsts kancelejai uzticēts 13 dienās izstrādāt vadlīnijas darba devējiem situācijām, kas paredz darbinieku atlaišanu gadījumos, ja tie nav vakcinēti, kā arī iespēju laicīgi izsludināt konkursus uz vakantajām vietām, kas atbrīvosies pēc nevakcinēto darbinieku atbrīvošanas no darba. Risinājumi jārod esošajā likumdošanā.

Vienlaikus Ministru kabinets vienojās, ka izglītības iestādes sāks gaisa kvalitātes monitoringu, tiklīdz tām būs pieejami gaisa kvalitātes mērītāji. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) gaisa kvalitātes mērītājus ap 14 000 klašu nodrošinās ar novembri.

Turpmāk Pedagoģiski medicīniskā komisija klātienē epidemioloģiski drošā vai daļēji drošā vidē sniegs atzinumus par izglītojamam atbilstošu izglītības programmu. Izņēmuma gadījumā komisijas sēdē izglītojamais un viņa likumiskais pārstāvis varēs piedalīties arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta vai bez apliecinājuma par negatīvu testa rezultātu, ja par minēto faktu iepriekš būs informēta komisija.

Noteikumi stāsies spēkā 11.oktobrī.