Ministrs uzsvēra, ka nav iespējams prognozēt, cik liels skaits cietušo nonāks slimnīcās, bet ir skaidrs, ka palīdzības sniegšanā plašākā mērogā būs jāiesaistās arī Latvijai un citām Eiropas Savienības valstīm — ne tikai Polijai, kas atrodas pie pašas Ukrainas robežas.
«Jāsaprot, ka tik ļoti smagu traumu, kādas tiek gūtas kara laikā, gadījumā katram kilometram un katrai minūtei ir nozīme. Mēs saprotam, ka šie smagi ievainotie nemaz Latvijā nenonāks,» norādīja Pavļuts.
Vaicāts, vai pastāv risks, ka līdz ar Ukrainas bēgļu atceļošanu Latvijā varētu palielināties Covid-19 saslimstības līmenis, ministrs norādīja, ka bažām nav pamata.
«Ir ierobežots to cilvēku skaits, kas ierodas no Ukrainas Latvijā, un nav tādu datu, kas liecinātu, ka Ukrainā būtu kāds īpaši plašs Covid-19 izplatījums salīdzinājumā ar citām valstīm reģionā. Bet nav arī konkrētu datu par atceļojušo personu vakcināciju,» atzina Pavļuts.
Patlaban Latvijas veselības aprūpe ir gatava sniegt arī vakcinācijas pakalpojumus tiem Ukrainas pilsoņiem, kuri karadarbības dēļ ieradušies Latvijā, ņemot vērā, ka Ukrainas iedzīvotāju vakcinācijas līmenis ir ievērojami zemāks nekā Latvijā un vairumā Austrumeiropas valstu.
Tāpat līdz ar pieaugošo vardarbību un upuru skaitu Ukrainas kara zonā Latvija paudusi gatavību slimnīcās uzņemt vairāk nekā 100 pacientus dažādos profilos.
Kā norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes loceklis Haralds Plaudis, slimnīca ir gatava atvēlēt līdz 100 gultām pacientu ārstēšanai neatkarīgi no tā, vai tie būtu apdegumi vai neiroķiruģiskas traumas. Slimnīca sniegusi palīdzību Ukrainai jau 2014.gadā, kad sākās karadarbība Luhanskas un Doņeckas apgabalos, ārstējot traumas guvušos karavīrus.
«Mēs nezinām, kad šie ievainotie karavīri un civiliedzīvotāji varētu ierasties Latvijā, taču RAKUS ir gatavs. Saprotam, ka visticamāk tās būs dažādas traumas un apdegumi, droši vien arī citi ievainojumi, kuriem būs jāveic sekundāra ārstēšana — būs jāpabeidz tas ārstēšanas periods, kas iesācies Ukrainā, un protams, rehabilitācijas pakalpojumi,» sacīja Plaudis.
RAKUS ir izveidots arī informatīvais tālrunis 67042264, uz kuru ģimenes ārsti var zvanīt un pieteikt Ukrainas pacientus uz konsultācijām un izmeklējumiem.
Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīca (BKUS) ir paudusi gatavību palīdzēt tiem bērniem, kuri iebrauks no kara plosītās Ukrainas. Kā lēsa BKUS valdes locekle Zane Straume, visticamāk, bērniem būs nepieciešami ambulatori pakalpojumi stacionārā, psiholoģisks atbalsts un rehabilitācija.
Līdz šim ar BKUS par palīdzības sniegšanu ir sazinājušās četras ģimenes, kuriem tā attiecīgi sniegta.
Straume paredz, ka slimnīcā nonāks bērni, kuriem vecāki palika Ukrainā vai kuriem tie gājuši bojā kara laikā. Patlaban slimnīca ir apzinājusi tos kolēģus slimnīcā, kuri runā ukraiņu valodā, jo saprotams, ka ne visi cilvēki Ukrainā runā krievu vai angļu valodā.
Arī BKUS ir izveidots informatīvs tālrunis saziņai — 25680140.
Pavļuts norādīja, ka ir bijuši gadījumi, kad Ukrainas mediķi ir izteikuši interesi par darbu Latvijas slimnīcās. Tādos gadījumos viņš aicina tos vērsties pie potenciālā darba devēja vai Veselības ministrijā, kā arī Latvijas Ārstu biedrībā, jo tieši tai ir uzticēts pārbaudīt mediķu profesionālās kvalifikācijas — pretējā gadījumā darbs netiks piedāvāts.
Kā informēja Plaudis, patlaban RAKUS strādā viena Ukrainas mediķe.
Vienlaikus, kamēr pēc Lietuvas veselības ministra Arūna Duļķa paustā 300 valsts mediķi pieteikušies brīvprātīgi doties palīdzēt Ukrainai, tikmēr Latvijā tādi ir tikai divi — Latvijas mikroķirurgi Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris.
«Cik es sapratu no sarunām ar Lietuvas veselības ministru, 300 ir to cilvēku skaits, kas izrādījuši interesi doties, bet tas vēl nenozīmē, ka cilvēki ir faktiski aizbraukuši. Latvijas speciālistiem, kas pauduši vēlmi doties uz Ukrainu, mēs esam snieguši attiecīgo atbalstu attiecībā uz dokumentu sakārtošanu, tulkošanu,» pauda Pavļuts.
Vienlaikus viņš norādīja, ka patlaban Latvijas veselības aprūpē nav plānots organizēt mediķu došanos uz Ukrainu, jo Ukraina nav definējusi to kā prioritāti — primāri ir jānodrošina drošība, jāgādā, lai kravas nonāk vajadzīgajās rokās. Savukārt, ja Latvijas mediķi šādu vēlmi brīvprātīgi paudīs, ministrija būs gatava palīdzēt.
LETA jau rakstīja, ka Ukrainas pilsoņi, kuri karadarbības dēļ ieradušies Latvijā, saņems visus Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, kādi pieejami arī Latvijas iedzīvotājiem.
Paredzēts, ka Ukrainas pilsoņi Latvijā varēs saņemt pakalpojumus ģimenes ārstu praksēs, ārstu-speciālistu konsultācijas, laboratoriskos un diagnostiskas izmeklējumus ar ģimenes ārsta vai ārsta-speciālista nosūtījumu, neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstēšanos slimnīcā, medicīnisko rehabilitāciju, valsts kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, vakcināciju atbilstoši vakcinācijas kalendāram un vakcināciju pret Covid-19, kā arī citus valsts apmaksātos pakalpojumus.
Tāpat valsts apmaksātie veselības aprūpes pakalpojumi, tostarp rehabilitācija, būs pieejami arī Ukrainas karavīriem, kuri ieradīsies Latvijā.
Lai saņemtu Latvijas valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, Ukrainas pilsoņiem būs jāuzrāda savas valsts pase.
Vienlaikus VM informēja, ka sadarbībā ar Nacionālo veselības dienestu (NVD) ir izstrādājusi un publiskojusi informatīvu materiālu ukraiņu un angļu valodā ar svarīgāko informāciju par pieejamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, to saņemšanas kārtību un informatīvajiem tālruņiem.
Informāciju par jautājumiem, kas saistīti ar veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu, Ukrainas pilsoņi varēs noskaidrot, zvanot uz NVD bezmaksas informatīvo tālruni «8000 1234» vai rakstot e-pastu «nvd@vmnvd.gov.lv».
Tāpat VM apkopojusi arī informāciju par psihoemocionālā atbalsta pakalpojumu sniedzējiem, kas ir gatavi sniegt bezmaksas palīdzību no Ukrainas bēgošajiem bērniem un viņu ģimenēm, kā arī pieaugušajiem. Informācija ir pieejama ministrijas tīmekļvietnē un tas regulāri tiks aktualizēts, pievienojoties jauniem pakalpojumu sniedzējiem.
Likumprojekts «Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums» paredz, ka Ukrainas pilsoņiem, kas ieradīsies vai jau atrodas Latvijā, veselības aprūpes pakalpojumus valsts apmaksās, sākot no 24.februāra.
Kā ziņots, pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles Ukrainā 24.februārī iebruka Krievijas karaspēks, kas tagad apšauda ne tikai militāros objektus, bet arī civilo infrastruktūru un iedzīvotājus. Ukrainas karavīri un iedzīvotāji iebrucējiem sparīgi pretojas.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.