Pavļuts: Iespējamie risinājumi Covid-19 mazināšanai — no attālinātām mācībām līdz vakara komandantstundai

Politiķis nenosauca pavisam konkrētus savus priekšlikumus, kā piedāvās valdībai rīkoties, vienlaikus sakot, ka iespējamie risinājumi jau ir zināmi, piemēram, skolu darbs attālināti, brīvlaika pagarinājums, veikalu, kas nav pirmās nepieciešamības, aizvēršana, visa veida iekštelpu pasākumu apturēšana, vakara komandantstunda u.tml., taču konkrētus risinājumus pašlaik nosaukt nevarot, jo vēl ir jautājums, par ko būs iespējams politiski vienoties.

«Mēs esam teikuši, ka vakcinētos centīsimies neierobežot, esam teikuši, ka izglītību centīsimies noturēt klātienē, bet pašlaik mēs esam kraujas malā,» izteicās Pavļuts, atzīmējot, ka slimnīcās «drīz būs jāsāk izvēlēties, kurš dzīvos un kurš nē».

Ministrs uzsvēra, ka Latvijas medicīnas sistēma ir katastrofas priekšvakarā, turklāt mediķiem ir sajūta, ka sabiedrība un valdība ir nolēmuši, ka viss Covid-19 krīzes smagums ir jāiznes viņiem.

Pavļuts atzīmēja, ka pēc pēdējiem valdības ieviestajiem ierobežojumiem sabiedrības uzvedība ir mainījusies minimāli — sabiedriskais transports joprojām ir pilns, cilvēki turpina pulcēties veikalos, maz tiek ievērots aicinājums strādāt attālināti u.tml., tāpēc galvenais uzdevums ir panākt kontaktu skaita samazināšanu. Politiķiem būšot jāizšķiras par metodēm, kuras var īstenot un kuras var izkontrolēt.

Pavļuts pauda neapmierinātību ar stāvokli, ka par ierobežojumiem valdībā nākas runāt tikai Veselības ministrijai, bet pārējās ministrijas vien strādā kā savu nozaru advokāti, meklējot iebildes pret dažādiem ierosinājumiem.

Kā ziņots, Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi. Kariņš norāda, ka padomes sēde sasaukta, jo veselības ministrs informējis, ka Covid-19 dati uzrāda attīstības tendences, kuras ir sliktākas, nekā tika prognozēts. Sēdes laikā padome uzklausīs Veselības ministrijas ekspertus, lai spriestu par turpmāko rīcību.

Pavļuts svētdienas vakarā tviterī pavēstīja, ka ir ienākuši pirmie dati un ekspertu secinājumi par ieviesto ierobežojumu ietekmi uz sabiedrības uzvedību, kuri rāda, ka kontaktu samazinājums ir 5-10%, kas esot daudz mazāk, nekā tika plānots, ieviešot valstī ārkārtējo situāciju. Līdz ar to prognozes attiecībā uz Covid-19 krīzes attīstību esot sliktākas nekā pirms nedēļas. «Nepieciešams būtiski lielāks faktiskais kontaktu samazinājums,» apgalvoja veselības ministrs.

LETA jau ziņoja, ka saslimstības ar Covid-19 rādītāji Latvijā pagājušajā nedēļā dienu no dienas sasniedza jaunus rekordus — tika fiksēts lielākais vienā dienā atklāto Covid-19 gadījumu skaits, bet nedēļas nogalē slimnīcās ievietoto Covid-19 pacientu skaits pirmo reizi kopš februāra pārsniedza 1000.

Strauji turpina kāpt arī saslimstības ar Covid-19 divu nedēļu kumulatīvais rādītājs — iepriekšējās diennakts laikā tas palielinājās no 1195,4 līdz 1266,4 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju, kas ir līdz šim augstākais Latvijā reģistrētais rādītājs, liecina Slimību profilakses un kontroles centra dati.

Reaģējot uz saslimstības pieaugumu, valdība jau oktobra sākumā lēma par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no 11.oktobra līdz 2022.gada 11.janvārim, vienlaikus nosakot vairākus ierobežojumus ar mērķi mazināt Covid-19 izplatību.