Pabriks: Visām NATO dalībvalstīm ir vienādas tiesības uz savu neatkarību, drošību un aizsardzību

Viņš uzsvēris, ka gan NATO, gan ES šajā situācijā, kad Krievija izvirza prasību izvest no atsevišķām valstīm NATO karaspēku un bruņojumu, ir jāsper kopīgi atbildes soļi. Krievija, izvirzot savu ultimātu, ir iedomājusies, ka NATO ir nevis vienota alianse, bet gluži kā Džordža Orvela «Dzīvnieku ferma», kur citas dalībvalstis ir vienlīdzīgākas par pārējām, norādījis Pabriks.

Visas līdzšinējās diskusijas un sadarbība NATO sabiedroto starpā apliecina, ka alianses dalībvalstis ir vienotas un saikne ir palikusi ciešāka, uzsvēris Pabriks.

Tikšanās laikā starp Franciju un B9 jeb Bukarestes devītnieka formāta valstīm, kurā piedalās Latvija, Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Čehija, Polija, Rumānija, Slovākija un Ungārija, galvenie apspriežamie jautājumi bija ES «Stratēģiskais kompass» un tālākā stratēģija attiecībā uz Krieviju. Pabriks skaidri norādījis, ka Eiropas Savienībai un NATO ir jāstrādā vienoti, savstarpēji nekonkurējot.

Eiropas Savienības ambīcijām ir jābūt balstītām uz aizsardzībai novirzītiem resursiem. Turklāt aizsardzības ministrs īpaši aicināja Franciju kā ES Padomē prezidējošo valsti virzīt ES militārās apmācības misijas izveidošanu Ukrainā, kas šajā ģeopolitiskajā situācijā būtu īpaši svarīgi.

Savukārt tikšanās laikā ar Dānijas aizsardzības ministri Trīni Bramsenu un Igaunijas aizsardzības ministru Kalli Lānetu Pabriks pateicās Dānijai par pastiprināto militāro atbalstu Ziemeļeiropā un Baltijā, nosūtot uz šo reģionu papildu fregati un četrus iznīcinātājus «F-16».

Tāpat tika pārrunāta arī tālāka sadarbības padziļināšana ar Dāniju un Igauniju par daudznacionālā divīzijas štāba «Ziemeļi» Ādažos attīstību. Puses vienojās arī par to, ka būtu jāstiprina gan politiskais, gan praktiskais atbalsts Ukrainai, tāpēc šajā saistībā plānots organizēt tikšanos ar Ukrainas aizsardzības ministru Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formātā, kurā ietilpst Dānija, Igaunija, Islande, Latvija, Lietuva, Norvēģija, Somija un Zviedrija.

Divpusējās tikšanās laikā ar Zviedrijas aizsardzības ministru Pēteru Hultkvistu Pabriks pārrunājis Krievijas radīto drošības saspīlējumu, vēlreiz uzsverot rietumu pausto vienotību dialogā ar Krieviju.

Arī Hultkvists apliecinājis atbalsta nepieciešamību Ukrainai un tās pieaicināšanu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu aizsardzības sadarbības formāta sanāksmei.

ES aizsardzības ministru kopējā sanāksmē tika pārrunāti dažādi drošības izaicinājumi, piemēram, Krievijas draudi un arī tās pastarpināto nevalstisko instrumentu draudi atsevišķās valstīs, tajā skaitā «Vāgnera grupas» aktivitātes Āfrikā un Ukrainā.

Šajā saistībā Pabriks uzsvēris, ka «Vāgnera grupa» un tās aktivitātes nav nevalstiskas, jo šī organizācija ir Krievijas politikas sastāvdaļa, līdz ar to — arī ES kopējās stratēģijas jautājums attiecībā pret Krieviju.

«Šobrīd ir ļoti svarīgi ES un NATO virzīt vienotu politiku attiecībās ar Krieviju. Tam jāatspoguļojas visos stratēģiskajos dokumentos un jaunajās ambīcijās. Arī aizsardzības ministru kopējā sanāksmē es aicināju ātrāk pieņemt lēmumu attiecībā uz ES militārās misijas izveidi Ukrainā,» paudis Pabriks.

ES aizsardzības ministriem klātesot, Pabriks atgādinājis, ka Eiropas drošība ir cieši saistīta arī ar enerģētisko drošību, tāpēc tai ir jākļūst pēc iespējas neatkarīgākai un patstāvīgākai, lai nenāktos ciest no ģeopolitiskās šantāžas.

Tāpat Pabriks uzsvēris, ka ir jāturpina Eiropas Komisijas sāktā diskusija par atomenerģiju kā zaļo enerģiju, norādot, ka tas šobrīd ir pareizais ceļš.