Novembrī un decembrī prognozē mazāk vējainu dienu, vietām iespējama stipra snigšana

Dānijas Meteoroloģijas institūts paredz, ka novembrī un decembrī laikapstākļus bieži noteiks anticiklons, tādēļ vidējais vēja ātrums un nokrišņu daudzums varētu būt mazāks par normu, savukārt janvārī iespējama Atlantijas ciklonu pastiprināšanās — vējaināks un nokrišņiem bagātāks laiks.

Atkarībā no anticiklona izvietojuma gaidāmas dažādas gaisa plūsmas, tai skaitā no ziemeļiem. Ieplūstot aukstumam no Arktikas, siltais ūdens Baltijas jūrā veicinās nokrišņu mākoņu veidošanos un dažviet iespējama pat ļoti stipra snigšana. Šādi nokrišņi, ko reizēm pavada pērkona dārdi, visbiežāk skar Vidzemes dienvidrietumu daļu — Rīgas un Siguldas pusi, — kā arī Kurzemes rietumu daļu.

ASV uzņēmums «AccuWeather» prognozē, ka šoziem neatkārtosies anomāli siltās 2019.-2020.gada ziemas scenārijs, lai gan atšķirības nebūs īpaši lielas. Vidējā gaisa temperatūra Baltijas reģionā un Austrumeiropā gaidāma zemāka nekā pagājušajā ziemā, taču tā joprojām būšot virs normas.

Šoziem gaidāmi aukstuma viļņi un periodisks sniegs, kā arī lielāks sniegputeņu risks, prognozē «AccuWeather», piebilstot, ka 2020.-2021.gada ziema Ziemeļeiropā nebūs tik vējaina kā iepriekšējā. Stiprākie vēji tiek prognozēti ziemas otrajā pusē.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas programmas «Copernicus» prognozēm novembrī Latvijā gaisa temperatūra pazemināsies, lai gan pārsvarā saglabāsies virs daudzu gadu vidējā līmeņa. Nokrišņu daudzums valsts lielākajā daļā prognozēts tuvu normai, bet piekrastes novados, visticamāk, līs un snigs vairāk nekā parasti novembrī.

Atbilstoši iepriekš publicētajām «Copernicus» prognozēm decembris varētu būt relatīvi vēsākais ziemas mēnesis Latvijā, jo janvārī un februārī iespējama lielāka siltuma anomālija. Nākamnedēļ būs pieejamas jaunākās prognozes tuvākajiem mēnešiem.

Cerības sagaidīt baltus Ziemassvētkus šogad Latvijā būs nedaudz lielākas nekā pagājušajā gadā. 2019.gadā tikai Otrajos Ziemassvētkos Latgalē bija sniegs.