No nākamā mācību gada aizliegs mobilos tālruņus skolās līdz 6.klasei

Mobilo tālruņu aizliegums stāsies spēkā no nākamā mācību gada sākuma.

Izglītības iestādēm tiks paredzēta atbildība obligāti līdz 2025.gada 31.maijam noteikt nosacījumus un kārtību, kādā izmanto tehniskos līdzekļus mācību un audzināšanas procesā un saziņā.

Priekšlikumu iesniedza opozīcijas deputāts Česlavs Batņa (AS). To atbalstījušas vairākas Saeimas frakcijas, kā arī Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība un Latvijas Izglītības vadītāju asociācija. Balsojumā pret likuma izmaiņām nobalsoja tikai «Stabilitātei» frakcija.

Jaunākajā UNESCO Globālās izglītības monitoringa ziņojumā «Tehnoloģijas izglītībā» valstis tiek mudinātas noteikt savus nosacījumus tam, kā tehnoloģijas tiek izstrādātas un izmantotas izglītībā, lai tās neaizstātu personisku, skolotāju vadītu mācīšanu un mācīšanos.

Mobilo telefonu izmantošanu mācību stundās aizliegušas Nīderlande, Grieķija un Itālija, bet Vācijā šis jautājums tiek apspriests.

Ziņojuma autori aicina valstis izvērtēt, vai tehnoloģijas ir piemērotas izglītības mērķiem un to lietošana sniedz visiem vienlīdzīgas iespējas. Ziņojumā pausts, ka ir maz pārliecinošu pierādījumu digitālo tehnoloģiju pievienotajai vērtībai izglītībā, jo tehnoloģijas attīstoties ātrāk, nekā to esot iespējams novērtēt.

Lai arī tehnoloģiju pieejamība un universālais dizains ir paplašinājis iespējas mācīties cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, ar redzes traucējumiem, piekļuve tehnoloģijām ziņojumā tiek vērtēta kā nevienlīdzīga, jo pasaulē tikai 40% sākumskolu, 50% pamatskolu un 65% vidusskolu pieslēgtas internetam.

Ziņojumā arī uzsvērts, ka skolotāji bieži jūtas nesagatavoti un viņiem trūkst pārliecības, mācību procesā izmantojot tehnoloģijas, bet tikai pusē valstu ir standarti skolotāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju prasmju attīstībai. Tāpat tiek vērsta uzmanība uz kvalitātes un daudzveidības regulējuma un kontroles trūkumu, kā arī pārmests, ka tehnoloģiju iegādē netiek ņemta vērā ilgtermiņa ietekme uz valsts budžetu, bērnu labklājību un planētu.

Tāpat Saeima pieņēma grozījumus likumā, kas skolām ļaus pārmeklēt skolēnu mantas gadījumos, kad pastāvēs apdraudējums personu drošībai, veselībai vai dzīvībai. Izglītības iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota persona varēs savas, izglītojamo, pedagogu vai citu personu drošības, veselības vai dzīvības apdraudējuma gadījumā pieprasīt, lai skolēns uzrāda, un pārbaudīt viņa personīgās mantas, kā arī ierobežot viņa pārvietošanos. Attiecīga kārtība Ministru kabinetam būs jāizstrādā līdz 2025.gada 31 janvārim.

Likumdošanas iniciatīvu par skolēnu mantu pārmeklēšanu bija iesniedzis Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Latvijā iepriekš fiksēti vairāki gadījumi, kad šķietami drošā vidē — izglītības iestādē — ir norisinājušies konflikti, kuros ir cietuši gan bērni, gan pieaugušie. Šādu situāciju cēlonis ir bijis gan tas, ka izglītojamais ir ienesis bīstamus priekšmetus, gan tas, ka nav notikusi pienācīga sadarbība starp vecākiem un izglītības iestādi, kā rezultātā tās rīcībā nav bijusi visa nepieciešamā informācija, lai nodrošinātu izglītojamā veselības stāvoklim atbilstošu izglītības procesa īstenošanas veidu, teikts likumprojekta anotācijā.

Vardarbības un citu drošības risku nepieļaušana ir visu izglītojamo labākajās interesēs, tādēļ ir jānovērš jebkādas šaubas par izglītības iestāžu tiesībām nekavējoties rīkoties, ja rodas pamatotas aizdomas par drošības apdraudējumiem, norādīts anotācijā.

Šobrīd Izglītības likumā jau ir iekļauts pienākums vecākiem sniegt skolām būtisku informāciju par bērnu, kas praksē ne vienmēr tiek pildīts. Likumā paredzēts nostiprināt pienākumu vecākiem, piesakot bērnu uzņemšanas iestādē, kā arī pēc apstākļu maiņas rakstveidā informēt skolu par bērna veselības stāvokli un citiem apstākļiem, kas var būtiski ietekmēt izglītības procesu un būt nozīmīgi tajā iesaistītajām personām.