NBS pārstāvis: «Hunter» projektā nebūs universālas aizsardzības sistēmas pret droniem

Aizsardzības ministrija informēja, ka ceturtdien Ādažu poligonā norisinājās Spānijas uzņēmuma «GDELS-Santa Bárbara Sistemas» piedāvāto pretdronu aizsardzības sistēmu (C-UAS), kas uzstādītas uz kājnieku kaujas mašīnām «Mednieks», demonstrācija.

Pasākumā tika demonstrētas gan pasīvās, gan aktīvās aizsardzības sistēmas, kā arī decentralizēto pretdronu aizsardzības sistēmu iespējas, izmantojot sauszemes dronus (UGV). Pretdronu aizsardzības sistēmas uz demonstrācijas laiku tiks uzstādītas uz kājnieku kaujas mašīnas «Hunter» («Mednieks»), kuru šī gada oktobrī paredzēts nodot Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Tas ļaus bruņotajiem spēkiem identificēt un izvēlēties piemērotākos risinājumus pretdronu aizsardzības spējas integrācijai kājnieku kaujas mašīnās.

Ukrainas pieredze liecina, ka ar aizsardzības sistēmām neaprīkots transportlīdzeklis ir nolemts ātrai iznīcināšanai, tāpēc šodienas testu galvenais ir mērķis ir atrast vispiemērotāko platformu mašīnas aizsardzībai, norādīja Šinkūns.

«Skatāmies trīs virzienos. Pirmais ir uz mašīnu izvietotais aizsardzības rāmis jeb tautā sauktais būris. Otrais ir sensoru mijiedarbība, lai varētu detektēt ienākošos draudus. Trešais, protams, ir kinētika, proti, spēja ar ieročiem iznīcināt šos draudus,» norādīja NBS pārstāvis.

«Secinājumus mēs apkoposim, un par tiem vēl pāragri runāt, taču skaidrs, ka simtprocentīgas sistēmas, kas spēj notriekt vai pilnvērtīgi cīnīties ar droniem, nav. Tā ir vairāku sistēmu mijiedarbība. Uz to tiecamies, bet tādas sudraba lodes vēl nav,» piebilda Šinkūns.

NBS pārstāvis gan nekomentēja, cik varētu izmaksāt viena «Hunter» aprīkošana ar pretdronu sistēmām, bet to varētu salīdzināt ar ikdienas apdrošināšanu. Tas nozīmē, ka labāka un plašākus riskus nosedzoša apdrošināšana parasti nav finansiāli lēta.

Vaicāts, kāda izveidosies situācija, ja potenciālajā karadarbībā «Hunter» mašīnai uzbruks vesels dronu spiets, Šinkuns nenoliedza, ka kāds no droniem var sasniegt savu mērķi.

«Kāds arī sasniedz mērķi, bet tāpēc ir šī sistēma, piemēram, būris, kas neļauj iznīcināt uzreiz tehniku. Ja skatās uz Ukrainas piemēru, tad redzam, ka neaprīkotas tehnikas pilnīgai iznīcināšanai ir vajadzīgi divi droni. Savukārt aprīkotai tehnikai būs vajadzīgi desmit un vairāk droni,» norādīja NBS pārstāvis.

Tāpat, lai vienlaicīgi palaistu šādu dronu daudzumu, ir vajadzīgi vairāki operatori. Ja šie operatori būs pārspēkā, tad ietekme pret mašīnām būs, norādīja Šinkūns.

«Nodoms ir tāds, ka dažu dronu ietekme nevar ietekmēt transporta operētspējas. Šobrīd neeksistē sistēmas, kad, nospiežot vienu pogu, uzreiz visu problēmu varēs atrisināt. Arī oponentiem šāda sistēma vēl neeksistē,» norādīja Šinkuns.

Jau ziņots, ka Spānijas uzņēmuma «GDELS-Santa Bárbara Sistemas» piedāvātie risinājumi pretdronu spēju integrēšanai kājnieku kaujas mašīnās ir iesniegti izvērtēšanai NBS.

Pasūtījuma izpildes termiņu un finansējuma apjomu noteiks izvēlētais risinājums. Tā kā uz «Ascod» platformas bāzes radītās kājnieku kaujas mašīnas Latvijas versijas «Hunter» līgums pašlaik neparedz pretdronu spēju integrēšanu, izvēlētā risinājuma ieviešanai būs nepieciešams grozīt līgumu, aģentūrai LETA iepriekš norādīja aizsardzības resorā.

Tāpat ziņots, ka pagājušā gada janvārī Aizsardzības ministrija parakstīja līgumu ar Spānijas uzņēmumu «GDELS-Santa Bárbara Sistemas» par 42 kājnieku kaujas mašīnu iegādi Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, paredzot vietējās industrijas iesaisti vismaz 30% apjomā pasūtījuma izpildē. Tā paša gada jūnijā Aizsardzības ministrija veica vēl papildus 42 kājnieku kaujas mašīnu pasūtījumu.

Atbilstoši projektam bruņotajiem spēkiem tiks piegādātas un ekspluatācijā ieviestas kopā 84 Spānijas uzņēmuma «GDELS-Santa Bárbara Sistemas» kājnieku kaujas mašīnas «Ascod». Pirmā kājinieku kaujas mašīna jau ir piegādāta «Patria Latvia» ražotnē, lai veiktu gala montāžas darbus.

Kājnieku kaujas mašīnu ieviešanas projekta mērķis ir kājnieku kaujas mašīnu iegāde un ieviešana Nacionālo bruņoto spēku mobilitātes un uguns jaudas palielināšanai. NATO spēju attīstības mērķu ietvaros kājnieku kaujas mašīnu spēja tiek izvirzīta kā viena no prioritātēm, un to ieviešana Latvijā atbalstīs arī NATO spēju mērķu izpildi. Projekta īstenošanas laiks ir no 2025. līdz 2029. gadam.

Kājnieku kaujas mašīnu komplektācijā ietilpst NATO standarta ceturtā līmeņa bruņas, automātiskais lielgabals, prettanku ieroči, ložmetējs un citas modernas tehnoloģijas, kas ļaus karavīriem pārredzēt kaujas lauku. Kaujas mašīnas «Mednieks» apkalpē ir trīs karavīri, un tā spēj nodrošināt sešu karavīru pārvietošanu un desantēšanos pilnā kaujas ekipējumā.

2025. gada septembrī tika parakstīts arī «Hunter» kājnieku kaujas mašīnu uzturēšanas apakšlīgums, kas cita starpā paredz pastiprinātu vietējās industrijas iesaisti piegāžu drošības veicināšanai. Uzturēšanas līgums noslēgts uz 13 gadiem — līdz 2037. gada 31. decembrim.

Papildu kājnieku kaujas mašīnu iegāde izmaksās 387 miljonus eiro, bet sākotnējais pasūtījums izmaksās 373 miljonus eiro.