Kā norāda fizioterapijas un rehabilitācijas ārsts, psihoterapeits Arvīds Balčus (Arvydas Balčius), šodien moderni nosauc to, kas jau sen ir zināms, izmēģināts un darbojas, – atliek vien atskatīties uz kūrortpilsētas tradīcijām.
«Primārā profilaktiskā fizioterapija skan ne pārāk saprotami un pievilcīgi, bet longevitī? Pavisam savādāk! Mūsu valodā ilgmūžība var asociēties ar kaut ko vecu, bet angļu variantu uztver gluži citādi – pieņemamāk. Lai gan tā ir tā pati konfekte, tikai citā papīrītī,» saka A. Balčus.
Viņš ir pārliecināts, ka ilgmūžībai nav lielu noslēpumu: «Ja mēs patiesi vēlamies dzīvot veselīgi un ilgi, mums ir jāatrisina daži pamatjautājumi, kas nav sarežģīti.» Ārsts un dabas un meža terapijas gide Monika Peldavičūte (Peldavičiūtė) kopā diskutē, kādu atpūtu patiesi varam saukt par longevitī brīvdienām, bet Druskininku tūrisma un biznesa informācijas centra vecākā mārketinga vadītāja Inga Urbanavičene (Urbanavičienė) skaidro, kāpēc Druskininki ir lieliska vieta šādam mērķim.
Ilgmūžības būtība – neslimot
Runājot par ilgmūžību, pēc A. Balčus domām, mums ir jāsaprot, ka tās būtība ir dzīves gaitā neslimot, jo, ja sākam slimot, par to runāt jau ir diezgan problemātiski.
«Slimības nesākas pēkšņi. Tās rodas pakāpeniski mūsu dzīves ātrā tempa dēļ un uzkrājas, līdz izpaužas caur organisma vājāko vietu – vienam tās būs kakla, citam jostasvietas sāpes, vēl kādam – kuņģa čūla vai paaugstināts asinsspiediens. Atbraucot uz kūrortu, mēs apzināmies, ka ir jāapstājas, jāatslābst un jāieklausās savā ķermenī, lai tas dabiski pats sevi dziedē,» skaidro psihoterapeits.
Viņš skaidro, ka vārds «kūrorts» ir cēlies no vācu valodas un nozīmē vietu, kur tiek ārstēts: «Jau izsenis cilvēki meklēja vietas, kur pēc kaujām varētu atgūt veselību. Tā kā runa bija ne tikai par mehāniskām, fiziskām traumām, bet arī par psiholoģiju, šīs vietas veidojās ap minerālūdens avotiem, pie mežiem, pie ārstniecisko dūņu un citu dabas dāvanu atradnēm. Kūrortvietu nozīme laika gaitā mainījās – atgūties pēc kara, vēlāk atbrīvoties no pilsētās esošajām baktērijām, pelējuma, bet tagad – no kņadas.»
A. Balčus uzsver, ka uzturēšanās kūrortā ir saistīta ar diviem mērķiem – atjaunot organisma saikni ar dabu un atjaunot saikni starp galvu un ķermeni: «Īstenojot šos divus mērķus, mēs arī sasniedzam tā saukto ilgmūžību.»
Meža terapija – zinātniski pamatots longevitī rīks
Pēc ārsta teiktā, svarīgi ir ne tikai tas, ko mēs darām, bet arī tas, kā mēs to darām. Piemēram, nepietiek vienkārši atrasties dabā – saikni ar to varam atjaunot tad, kad paši esam «bez sakariem» un telefons mūs gaida mājās.
Par to, ko mūsu veselībai dod uzturēšanās dabā, stāsta arī M. Peldavičūte. «Pētījumi rāda, ka regulāra uzturēšanās mežā samazina sistēmiskos iekaisumus – vienu no galvenajiem priekšlaicīgas novecošanas un daudzu hronisku slimību faktoriem. Meža gaiss, kas ir piesātināts ar fitoncīdiem (augu izdalītām vielām, kas aizsargā pret baktērijām), aktivizē dabisko citotoksisko šūnu darbību, stiprina imunitāti un veicina organisma procesus, kas saistīti ar šūnu ilgmūžību. Mežā ķermenis pāriet no stresa režīma uz atjaunošanās stāvokli, kurā patiesi notiek dziedināšana,» skaidro organizācijas «Gyvo Žalio» («Dzīvosim zaļi») vadītāja.
Interesanti, ka Lietuvā veiktie zinātniskie pētījumi rāda – īpaši dziedinoši meža iedarbība izpaužas tieši ziemas laikā. Aukstajā sezonā novērojams izteiktāks emocionālās pašsajūtas uzlabojums – samazinās stresa līmenis, uzlabojas garastāvoklis, kļūst stiprāka psiholoģiskā noturība. Ziemas mežam, lai arī tas šķiet vizuāli klusāks un mierīgāks, piemīt īpašības, kuras bieži nepamanām.
M. Peldavičūte turpina, ka palēnināta elpošana, maņu aktivizēšanās un dabiskais ritms mežā palīdz līdzsvarot miegu, hormonu darbību un emocionālo stabilitāti – visus galvenos ilgmūžības balstus. Turklāt atšķirībā no dažām mākslīgām ilgmūžības praksēm, meža terapija iedarbojas ne tikai ārīgi, bet arī iekšķīgi – tā aktivizē organisma dabiskos mehānismus, kas evolūcijas gaitā ir izveidojušies tā, lai mēs dzīvotu ilgāk, mierīgāk un veselīgāk.
Starp ieguvumiem, ko sniedz uzturēšanās mežā, ir arī radošās domāšanas aktivizēšanās, informācijas apstrādes un lēmumu pieņemšanas uzlabošanās, pat atmiņas uzlabošanās. M. Peldavičūte norāda, ka pat īsas pastaigas mežā ir labvēlīgas mūsu veselībai, bet ar sertificētu meža terapijas gidu palīdzību šīs pastaigas kļūst par mērķtiecīgu un zinātniski pamatotu veselības stiprināšanas praksi.
Steigties vajag lēni
Pēc A. Balčus domām, ilgmūžības sasniegšanā svarīgi ir vēl divi elementi – sabalansēts un pilnvērtīgs uzturs, kā arī kvalitatīva atpūta.
«Mums ir jāprot, ka atpūta ir nepieciešama ne vien ķermenim, bet arī galvai. Kāda jēga, ja, atrodoties vannā, domāju par to, cik naudas ir manā bankas kontā? Varbūt es jūtos labi, ja tās naudas ir daudz, bet jebkurā gadījumā es nevis saņemu procedūru, bet «atrodos» bankā. Organisms reaģē ne jau uz faktiem, bet gan uz domām par faktiem, tāpēc kāda tad jēga atrasties minerālūdens vannā vai staigāt pa mežu? Ir jāiemācās būt šeit un tagad ar visām savām domām, visu ķermeni, sajūtām. Lai arī tas nav viegli, tas ir taisnākais ceļš uz longevitī,» uzsver A. Balčus.
«Ir svarīgi atcerēties, ka steigties vajag lēni. Cilvēka pulsam minūtē vajadzētu būt ap 60, tātad 30 sekundes minūtē sirds atpūšas un 30 sekundes minūtē strādā. Taču, ja es nepārtraukti skrienu un mans pulss ir 100 vai 120, cik ilgi tad sirdij sanāk atpūsties? Kur es nonākšu? Tie, kas ļoti daudz skrien, parasti nedzīvo ilgu mūžu,» saka ārsts.
Viņš piebilst, ka steiga nomāc ne tikai fizisko ķermeni, bet arī centrālo nervu sistēmu, līdz beidzot mēs sasniedzam robežu, un tad sākam slimot.
«Spēja būt šeit un tagad palīdz skaidrāk saprast sava ķermeņa vajadzības, ieklausīties tajās un reaģēt uz tām. Mēs nevaram vadīties pēc viena šablona. Vieni esam cīruļi, citi – pūces. Ik reizi, kad cilvēks iemācās ieklausīties sevī un pajautāt sev, vai man šobrīd to vajag, vai es rīkojos pareizi, viņš var izveidot savu individuālu longevitī brīvdienu plānu, nevis maksāt naudu par visiem kopīgi piedāvātu produktu,» saka A. Balčus.
Brīvdienas, pēc kurām nav jāatkopjas
Kā norāda I. Urbanavičene, Druskininkos ilgmūžība nav mode, bet kūrortoloģijas tradīcija.
«Rimta uzturēšanās Druskininku kūrortā kļūst par īstu fizioloģisku ieguvumu, jo šeit ir apvienoti visi ilgmūžību atbalstošie elementi – kustības dabā, miegs, stresa mazināšana, medicīniskā aprūpe. Minerālūdens, ārstnieciskās dūņas, meža mikroklimats un lēns ritms šeit darbojas kopā. Tātad longevitī brīvdienas Druskininkos nav tikai plāns ar modernu nosaukumu. Tā ir kūrorta medicīnas un veselībai labvēlīga dzīves ritma kopēja iedarbība,» norāda I. Urbanavičene un piebilst, ka tās ir brīvdienas, pēc kurām vairs nav jāatkopjas, jo organisms to izdara pats.
Viņai piekrīt arī M. Peldavičūte, kura apgalvo, ka Druskininku kūrortā ir izcili meži: «Pasaulē strauji tiek veidoti nacionālie un reģionālie ārstnieciskie meži – teritorijas, kurās daba tiek integrēta oficiālajā veselības aprūpē. Cilvēki tur ierodas ,ne tikai lai atpūtos, bet arī lai uzlabotu noteiktus veselības rādītājus. Lai gan mums vēl nav oficiāla Healing Forest statusa, pētījumi un prakse rāda, ka mežu kvalitātes ziņā esam vienā līmenī ar pasaules piemēriem. Šeit esošie meži izceļas ar fitoncīdiem piesātinātu gaisu un unikālu ainavu, kam ir izteikta ietekme uz cilvēka pašsajūtu.»
Dabas un meža terapijas gide norāda, ka īpašos Druskininku mežus pamana arī viesi no ārvalstīm.
«Pirms gada pie mums viesojās uzņēmuma kolektīvs no Itālijas, kas Druskininkus izvēlējās tieši meža terapijas un reģiona dziedinošā mikroklimata dēļ. Viņus īpaši sajūsmināja Saules taka ar līkumoto savvaļas Ratničeles upīti, mūsdienīgais K. Dineikas veselības parks ar tā infrastruktūru un Raigardas ieleja. Iespaidu atstāja ne tikai kūrorta profesionalitāte un infrastruktūra, bet arī tas, cik ātri mainījās viņu pašsajūta – samazinājās stress, uzlabojās miega kvalitāte, spēja pieņemt lēmumus un radošums,» stāsta dabas un meža terapijas gide.
Viņa rezumē, ka tiem, kuri meklē patiesu, dabisku ilgmūžību un veselības stiprināšanas prakses, Druskininki kļūst par ceļa mērķi ne tikai Lietuvā, bet arī Eiropā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.