Levits: NATO ministru vienošanās sūta nepārprotamu signālu par valstu aizsardzības nodrošināšanu

Politiķa ieskatā, šī vienošanās sūta arīdzan nepārprotamu signālu, ka sabiedrotie kopīgi iestājas par NATO valstu un iedzīvotāju aizsardzību.

NATO dalībvalstu aizsardzības ministri ceturtdien vienojušies par jaunu ģenerālplānu aizsardzībai pret jebkādu iespējamu Krievijas uzbrukumu vairākās frontēs, vēlreiz apstiprinot alianses pamatmērķi — atturēt Maskavu no agresijas.

Slepenās stratēģijas mērķis ir sagatavoties jebkuram vienlaicīgam uzbrukumam Baltijas un Melnās jūras reģionos, kas varētu ietvert kodolieročus, datortīklu uzlaušanu un uzbrukumus no kosmosa.

«Mēs turpinām stiprināt mūsu aliansi ar labākiem un modernākiem plāniem,» pēc sanāksmes sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Sanāksmē tika panākta arī vienošanās atvēlēt miljardu dolāru sākuma finansējumam jaunu digitālo tehnoloģiju attīstībai.

Amatpersonas uzsvērušas, ka neuzskata Krievijas iespējamo uzbrukumu par nenovēršamu. Tikmēr Maskava noliedz jebkādus agresīvus nodomus un apgalvo, ka tieši NATO ar šādu gatavošanos riskē destabilizēt Eiropu.

Taču diplomāti apgalvo, ka «Koncepcija par atturēšanu un aizsardzību Eiroatlantiskajā zonā» un tās stratēģiskais īstenošanas plāns ir nepieciešami, jo Krievija izstrādā modernas ieroču sistēmas un izvieto karaspēku tuvāk NATO robežām.

Apstiprinājums ļauj izstrādāt detalizētākus reģionālos plānus līdz 2022.gada beigām, ļaujot NATO izlemt, kādi papildu ieroči ir nepieciešami un kā izvietot savus spēkus, atklāja kāda ASV amatpersona.