Levits: Lai panāktu karadarbības pārtraukšanu, NATO dalībvalstīm ir jāpalielina militārais atbalsts Ukrainai

Valsts pirmā amatpersona norādīja, ka NATO ir gatava reaģēt uz Krievijas iebrukumu Ukrainā divos virzienos — stiprinot Ukrainas militārās spējas pretoties un stiprinot NATO Austrumu flangu.

Prezidents norādīja, ka NATO ir nolēmusi palielināt multinacionālo kaujas grupu skaitu no četrām uz astoņām, no kurām viena atrodas Latvijā, Ādažos. Pēc Levita paustā, tiks izveidotas četras jaunas multinacionālas kaujas grupas Slovākijā, Ungārijā, Rumānijā un Bulgārijā, lai būtu «nosegts» viss NATO Austrumu flangs.

Viņš norādīja, ka tā ir tikai daļa no NATO Austrumu flanga stiprināšanas. Patlaban notiek plānošana un gala rezultāts būs NATO samitā, kas jūnijā notiks Madridē.

Levits atzīmēja, ka Latvija aktīvi iesaistīsies plānošanā un jaunās NATO koncepcijas radīšanas. Latvija koordinēs savu nostāju kopā ar citām līdzīgi domājošām valstīm aliansē.

Prezidents uzsvēra, lai gan NATO kā organizācija neiesaistās Krievijas konfliktā, NATO dalībvalstis ir nolēmušas ievērojami palielināt militāro palīdzību Ukrainai. Viņa ieskatā, indikācijas par Krievijas un Ukrainas sarunu rezultātiem apliecina, ka Ukraina, savas nācijas motivācijas dēļ aizsargāt savu dzimteni un valsti, bijusi spējīga pretoties. Tāpat tas parāda, ka NATO dalībvalstu palīdzība Ukrainai ir bijusi efektīva un tā ir jāturpina.

«Latvija kā samērā neliela NATO dalībvalsts, tāpat arī Igaunija un Lietuva, ir devusi ļoti nozīmīgu militāru palīdzību Ukrainai. Lielākas NATO dalībvalstis ir devušas vairāk. Bet mēs visi aliansē uzsveram to, ka militārā palīdzība ir jāpalielina. Tā ir panākumu ķīla, lai nonāktu pie karadarbības pārtraukšanas,» norādīja Valsts prezidents.

Savukārt Kariņš akcentēja, ka valdība otrdien lēma palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat viņš pateicās ikkatram, kurš ir iestājies Zemessardzē, tostarp aizvadīto četru nedēļu laikā. Ministru prezidents norādīja, ka cilvēku interese bijusi liela un atsaucība — milzīga. Viņš uzsvēra, ka šo cilvēku ieguldījums ir nozīmīgs mūsu valsts pretošanās un aizsardzības spēju stūrakmens, kas saskan ar valsts plāniem, tai skaitā ne tikai tehniski paplašināt savas spējas, bet arī skaitliski, lai būtu vairāk apmācītu un profesionālu karavīru.

Kariņš norādīja, ka valss atbalsta un turpinās atbalstīt Ukrainu gan militāri, gan nemilitāri. Vakar tika pieņemts lēmums sūtīt uz Ukrainu ātrās medicīniskās palīdzības automašīnas un citu medicīnisko palīdzību. Ministru prezidents uzsvēra, ka Ukraina ir jāatbalsta, jo tai šajā karā ir jāuzvar.

«NATO dalībvalstīm ir svarīgi palīdzēt Ukrainai, jo Krievija kā agresorvalsts ir jāaptur. Tas ir pamatuzdevums — apturēt Krieviju, lai tā nevarētu apdraudēt vēl kādu no saviem kaimiņiem. Lai gan Latvija ar NATO palīdzību ir drošībā, mums jābūt modriem. Mēs nevaram atslābt, mums ir jāturpina sevi stiprināt, tai skaitā arī enerģētikas jomā,» sacīja Kariņš.

Ministru prezidents uzsvēra, ka Latvija virzās uz to, lai tā enerģētikas jomā nebūtu atkarīga no Krievijas. Viņš akcentēja, ka iemesls, kāpēc Latvija nevēlas iegādāties naftu vai gāzi no Krievijas, ir vienkārši — Krievija izmanto šos ieņēmumus, lai finansētu kara mašīnu, bet, lai to apturētu, ir vajadzīgi divi elementi — karaspēks, kas iznīcina pretinieku uz zemes. Ukraiņi ir pierādījuši, ka viņi ir spējīgi to izdarīt, tomēr ir vajadzīgi papildu ieroči. Otrs elements ir ekonomiski apturēt Krievijas valdības spēju atjaunot karaspēku.

«Tas ir iespējams ar sankcijām. Lielākā, vēl nesankcionētā joma ir enerģētika. Mēs kā valsts un faktiski visa Eiropa virzīsimies prom no Krievijas resursiem, lai izbeigtu sūtīt naudu uz Krieviju, kas iegādājas tankus un nīcina ārā mūsu draugus ukraiņus,» teica Ministru prezidents.