Latvijas studenti un skolēni uzbūvējuši otro lieljaudas raķeti (VIDEO)

Tā ir tehnoloģiski būtiski pilnveidota, un demonstrācijas lidojumā pārspēj pirmās raķetes augstuma un ātruma rādītājus.

RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes studente Aija Monika Vainiņa skaidro, ka jau ar pirmo raķeti jaunieši pierādīja, ka raķete var sasniegt noteiktu augstumu — vienu kilometru (km). Otrā raķete lidoja augstāk un ātrāk, taču tas neesot bijis viņu primārais mērķis.

«Galvenais bija pārliecināties, ka mūsu izstrādātās tehnoloģijas un sistēmas atbilst prasībām un veic plānotās darbības — iegūst datus, lidojumā izšauj izpletni, veiksmīgi piezemējas. Lidojums ir vienīgais veids, kā to pārbaudīt,» norāda Vainiņa.

Demonstrācijas lidojums notika Cēsu lidlaukā. Tas bija sekmīgs — raķete pārsniedza 1,9 km augstumu un lidoja ar ātrumu ap 1000 km/h, tika izšauti abi izpletņi un tā piezemējās. Raķeti var izmantot atkārtoti.

Pilnveidojot zināšanas par raķešu būvniecību, tādu mentoru kā raķešu konstruktora Andreja Puķīša un Latvijas Kosmosa industrijas asociācijas prezidenta Paula Irbina vadībā studenti būtiski uzlabojuši raķetes konstrukciju, izveidojuši kompleksāku izpletņu sistēmu, kas vispirms nobremzē raķetes lidojumu un tad sekmē drošu tās piezemēšanos, un veikuši daudz citu uzlabojumu, informēja Vaivare.

Visas studentu komandas izstrādātās sistēmas ir gan nemateriālās, pie kurām pieskaitāmas, piemēram, lidojumu simulācijas, dažādi aprēķini, modeļi, lidojuma kods, programmatūra, gan materiālās, kas ir korpuss, izpletņi, lidojuma dators un vairāki uztvērēji. Pašu būvēts nav tikai dzinējs.

Komandas galvenais inženieris, RTU Mašīnzinību, transporta un aeronautikas fakultātes students Arvīds Bāliņš uzsver, ka viens no viņu komandas mērķiem ir veidot zināšanu bāzi. Savas zināšanas viņi esot stiprinājuši arī Eiropas Kosmosa aģentūras kursos, no tiem aizgūstot un veiksmīgi ieviešot sistēmu inženierijas galvenos principus. Raķetes projektēšanā, būvniecībā un starta nodrošināšanā komanda demonstrējusi tādu profesionālu gatavību, kas ļautu piedalīties arī starptautiska līmeņa sacensībās.

«Tāds ir komandas nākamais mērķis — projektēt un uzbūvēt raķeti ar aktīvās kontroles elementiem, ar kuru startēt sacensībās Eiropā. Aktīvās kontroles elementi ļauj koriģēt lidojuma ātrumu,» skaidro Bāliņš, neslēpjot, ka to paveikt būs izaicinājums.

Raķetes projektēšanā un būvniecībā piedalījās RTU studenti — Bāliņš, Alens Šņepsts, Vainiņa, Dairis Rihards Irbe, Staņislavs Jurgensons — un RTU Inženierzinātņu vidusskolas skolēni — Lukass Roberts Kellijs, Marks Henrijs Majors, Daniels Strankals, Mārtiņš Čaune, Kristaps Jukša un Arvīds Gills -, kā arī RTU absolvents Reinis Freibergs un Rīgas Hanzas vidusskolas skolēns Artūrs Haritonovs.

Otrā lieljaudas raķete uzbūvēta RTU programmā «Vertikāli integrēts projekts». Tā ir viena no studentu inovāciju grantu programmas aktivitātēm, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds programmā «Inovāciju granti jūrniecības nozarē studējošajiem».