Latvija saņem ES partneru sūtīto palīdzību cīņai pret Covid-19

Stradiņa slimnīca jau vakar ziņoja, ka ar Eiropas Savienības atbalstu Covid-19 pacientu ārstēšanai no Somijas piegādātas sešas intensīvās terapijas mākslīgās plaušu ventilēšanas iekārtas.

Savukārt šodien Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests vēsta, ka Latvija caur ES atbalsta mehānismu saņēmusi starptautisko palīdzību — medicīnisko aprīkojumu.

«Aizsardzības ministrijas noliktavās tika saņemta Ungārijas palīdzības krava mūsu Covid-19 slimniekiem. Rīt karavīri to nogādās Latvijas slimnīcās. Strādājam kopā ar Veselības ministriju un mūsu mediķiem,» vēsta aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kā šonedēļ valdības sēdē ziņoja Veselības ministrijas (VM) pārstāvji, Latvija ir lūgusi ES atbalstu un starptautisko palīdzību dažāda medicīnas aprīkojuma un ierīču nodrošināšanai, lai palielinātu slimnīcu kapacitāti ārstēt Covid-19 pacientus, kuru skaits atbilstoši prognozēm turpinās pieaugt.

VM ir izveidojusi sarakstu ar dažādām ierīcēm un aprīkojumu, kas šobrīd Latvijā ir nepieciešams. To vidū tika lūgtas 120 mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas, 12 transporta mākslīgās plaušu ventilācijas iekārtas lietošanai Neatliekamā medicīnas palīdzības dienesta (NMPD) autotransportā vai pārvietojot pacientu, 363 pacienta vitālo parametru monitorus, kā arī 32 vitālo parametru monitora stacijas. Tāpat šajā sarakstā minētas 30 mehāniskās augšējo elpceļu atsūkšanas ierīces, kā arī desmit atsūkšanas ierīces lietošanai NMPD transportā.

Kā valdības sēdē skaidroja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra vadītāja Dita Heiberga, gadījumos, kad katastrofu izraisītās sekas pārsniedz cietušās valsts reaģēšanas spējas, valstīm ir iespēja izmantot ES civilās aizsardzības mehānismu, kas ļauj nodrošināt citu ES dalībvalstu civilās aizsardzības resursu iesaisti katastrofu seku likvidēšanā. Saskaņā ar Heibergas sacīto, Latvija 21.oktobrī izvietoja paziņojumu šajā sistēmā, ka «Latvijā, ņemot vērā ļoti straujo saslimstības pieaugu, ir prognozējams veselības aprūpes sistēmas kolapss».

Pēc Heibergas paustā, lai to novērstu, Latvija jau pieprasījusi palīdzību ne tikai iepriekš minēto ierīču nodrošināšanai, bet arī ultrasonogrāfijas un rentgena, kā arī citu medicīnisku ierīču saņemšanai, kas būs nepieciešamas, lai aprīkotu līdz šim izvērstās gultas.

Starptautiskajā atbalstā iespējams lūgt arī cilvēkresursus.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) valdības sēdē sacīja, ka šī palīdzība nav bezmaksas, taču valstis var arī sniegt bezmaksas starptautisko palīdzību.

Kā atzīmē ministrijā, esošā epidemioloģiskā situācija rada būtisku risku stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai. Neizvēršot papildu gultas, pēc VM paustā, nākotnē var pieaugt iepriekš novēršamo nāves gadījumu skaits. Tāpat ministrija norāda, — ja steidzami netiks izvērstas Covid-19 gultas, ar laiku var tikt ierobežota visu stacionāro un neatliekamo veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas kopumā veselības aprūpes pakalpojumu valstī padarīs nepieejamus un ietekmēs slimnīcu, jo īpaši uzņemšanas nodaļu noslodzi. Tādējādi potenciāli pieaugšot arī mirušo iedzīvotāju skaits.