Kā viņš pamatoja, izņēmumu iekļaušana var veicināt sankciju apiešanu.
«Ja tiktu radīts tik liels politiskais robs, ko atbalstītu visas ES valstis, es domāju, ka tas tiktu izmantots ne tikai šo konkrēto jautājumu risināšanai, bet varbūt pat lielai sankciju apiešanai,» žurnālistiem Lietuvas Seimā teica ārlietu ministrs.
Viņš informēja, ka Lietuva un Polija ceturtdien bloķēja sankciju paketes pieņemšanu, bet tādu pozīciju atbalstījušas arī abas pārējās Baltijas valstis.
Landsberģis pieļāva, ka ES devītās sankciju paketes izskatīšana turpināsies ES dalībvalstu vadītāju līmenī.
Izdevums «Financial Times» paziņoja, ka Vācija, Francija un Nīderlande piedāvāja noteikt izņēmumus sankcijām, un tādu iniciatīvu atbalstījušas arī dažas citas Rietumeiropas valstis.
«Mūsu vērtējumā, paredzētie izņēmumi patiesībā būtiski samazina devītās paketes nozīmi,» paziņoja Landsberģis.
Viņš atteicās nosaukt valstis, kuras piedāvāja izņēmumus, jo viņš sagaida, ka «tas varētu arī nebūt to galīgais viedoklis».
Pēc ministra teiktā, sākotnēji izņēmumi tika piedāvāti 1500 Krievijas privātpersonām un uzņēmumiem, taču vēlāk saraksts tika samazināts.
«Sākotnēji tas bija saraksts ar 1500 privātpersonām un uzņēmumiem, tagad tas ir sašaurināts līdz dažiem, kuriem tiks atbrīvoti privātie līdzekļi, ja valstis noteiks saikni starp šiem līdzekļiem un pārtikas drošību. Grūti pateikt, kā tieši oligarhu privātie līdzekļi ir saistīti ar pārtikas drošību, mēs uzdevām šo jautājumu,» klāstīja Landsberģis.
Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte atgādināja, ka Krievija mēģina radīt iespaidu, ka ES sankciju dēļ cieš lauksaimniecības produkcijas ražošana trešās pasaules valstīs.
«Pasaulē ir Krievijas propagandas vēstījums, ka ES sankcijas kaut kādā veidā ir vainojamas par pārtikas cenu kāpumu, īpaši trešās pasaules valstīs, lai gan visi ļoti labi zina, ka nevienas sankcijas nav vērstas pret lauksaimniecības ražošanu un tas nekādā veidā nav saistīts. Dažiem oligarhiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar mēslošanas līdzekļu biznesu, ir piemērotas sankcijas,» Šimonīte ceturtdien skaidroja žurnālistiem Viļņā.
ES dalībvalstis no Rietumeiropas bažījas, ka jaunākās sankcijas Krievijai kavēs labības un minerālmēslojuma tirdzniecību, tādēļ ierosina tādiem darījumiem noteikt izņēmumu, tomēr Landsberģis uzsvēra, ka konkrētos gadījumos ir iespējams izmantot Eiropas Komisijas skaidrojumu, kā tas bija gadījumā ar tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu.
«Mēs saprotam partneru Eiropā bažas par kādiem konkrētiem gadījumiem, kad var būt problēmas, kad bankas atsaka maksājumu pārskaitīšanu vai tiek atteikts tranzīts, vai vēl kaut kas. Tomēr mūsu valdības vērtējumā, tādus konkrētus gadījumus patiešām var atrisināt ar Eiropas Komisijas skaidrojumu, kā tas bija Lietuvā,» teica Landsberģis.
«Financial Times» vēstīja, ka dokumentam, kurā piedāvāti izņēmumi, pievienojusies arī Spānija, Beļģija un Portugāle.
Dokumentā teikts, ka pašlaik kravas Eiropas ostās uzturas ilgāk nekā nepieciešams, jo kompānijas bažījas par darījumiem ar Krievijas kompānijām, kuru īpašniekam noteiktas sankcijas, kas var pārraut minerālmēslojuma un pārtikas produktu piegādes ķēdes.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.