Labās baktērijas: probiotiķi bērniem

Saskaņā ar Amerikas Ģimenes ārstu akadēmijas definīciju probiotiķi ir «piedevas, kas satur organismus, kuri maina cilvēka mikrofloru. Šie organismi parasti ir Lactobacillus, Bifidobacterium un Streptococcus. Cilvēka gremošanas traktā tie spēj gūt virsroku pār iespējamiem patogēniem mikroorganismiem. Tiek uzskatīts, ka tie ražo metabolītus vai dzīvības procesu norises produktus, kas darbojas kā imūnmodulatori». Tāda – visai sarežģīta – ir probiotiķu zinātniskā definīcija. Papētīsim šo jautājumu detalizētāk!

Vienkārši sakot, tie ir preparāti, kuri satur noteiktu baktēriju celmus, kas nepieciešami mūsu zarnām, kuras, kā zināms, ir neatņemama imūnsistēmas sastāvdaļa. Atcerēsimies, ka zarnās atrodas aptuveni 70–80% imūnsistēmas šūnu.

Baktērijas parasti visiem izraisa asociācijas tikai ar nelāgiem mikroorganismiem, kuri ierosina slimības, taču, kā pierādījuši zinātnieki, ne visas baktērijas ir sliktas. Fakts ir tāds, ka mūsu ķermenī mīt dažādi mikroorganismi, kas uztur veselību. Mums vajadzīgās baktērijas ir labas, tās ir iesaistītas gremošanas un barības vielu uzsūkšanās procesā un cīnās ar tiem mikroorganismiem, kuri var izraisīt slimības.

Kā liecina zinātniskie pētījumi, šādi mikroorganismi var palīdzēt tiem, kuri cieš no kairinātu zarnu sindroma, atopiskā dermatīta, caurejas, alerģiskā rinīta un vairākām citām slimībām, tostarp saaukstēšanās.

Kāpēc bērnam vai pieaugušajam var pietrūkt tik būtisku baktēriju, kas dzīvo zarnās? Visbiežāk mikrobioma nelīdzsvarotība rodas, lietojot antibiotikas, kuras bez izšķirības iznīcina visas organismā mītošās baktērijas – gan sliktās, gan labās.

Proti, antibiotikas, kuras dažkārt ir nepieciešamas noteiktu slimību ārstēšanai un kuras ieteicis ārsts, iznīcina baktērijas, kas izraisa infekcijas. Tomēr vienlaikus tās var skart arī labvēlīgās baktērijas, kuras ierobežo kaitīgo baktēriju attīstību. Tādējādi kaitīgā mikroflora sāk vairoties un izplatīties, bet tas var izraisīt sekundāru infekciju attīstību.

Aukstajā sezonā bērni nereti tiek pie vīrusiem un baktērijām, jo apmeklē skolu vai bērnudārzu, kur gana saslimt vienam bērnam, lai puse grupas vai klases arī saslimtu… Ziemā un agrā pavasarī antibiotikas tiek izrakstītas biežāk nekā vasarā. Tāpēc šobrīd, pavasara sākumā, probiotiķu lietošana ir aktuāla.

Par organisma mikrobioma līdzsvara traucējumiem var liecināt kairinātu zarnu sindroms, alerģiskas slimības, dažādas kuņģa-zarnu trakta saslimšanas, kolikas bērnam, biežas saaukstēšanās u.c.

Lai palielinātu labo baktēriju daudzumu, uzturā ir jālieto vairāk skābpiena produktu. Fermentācijas procesā, piemēram, skābētos kāpostos un kefīrā probiotiskās baktērijas veidojas dabiski. Problēma ir tā, ka bērns skābētus kāpostus bieži neēdīs, un ne visiem tie garšo. Tāpat bērniem ir grūtības arī ar kefīra dzeršanu un biezpiena ēšanu.

Kur vēl var atrast labvēlīgos mikroorganismus? Ir vērts savam ārstam apjautāties par probiotiķiem, kas satur dzīvas labās baktērijas – tās var būt viena veida baktērijas vai vairāku veidu kombinācija.

Daži pētījumi liecina, ka probiotiķi var palīdzēt zarnu iekaisuma slimību gadījumā. Gastroenterīta gadījumā probiotiķu lietošana var saīsināt ilgstošu caureju, savukārt grūtnieces un mātes, kas baro bērnu ar krūti, lietojot probiotiķus, saviem bērniem var mazināt ekzēmas un alerģiju risku.

(!) Ir vērts izvēlēties bērnam pēc garšas pievilcīgu probiotiķi – mazi bērni to noteikti novērtēs! Un, protams, vienmēr ir jākonsultējas ar savu ārstu un farmaceitu.

***

Avoti, no kuriem ņemti zinātniskie dati:

• Vigi G, et al.Clin Exp Immunol. 2008
• Bjorksten B, et al. J Allergy Clin Immunol. 2001
• Mayo Clinic, Antibiotic-associated Diarrhea, http://www.mayoclinic.org/diseases-conditions/antibiotic-associated-diarrhea/basics/causes/con-20023556. Accessed June 2016