Krākšana nerada vien neērtības!

Krākšana miega laikā rodas, kad tiek sašaurināti vai daļēji nosprostoti elpceļi. Ja kaut kas traucē gaisa plūsmai caur degunu, kaklu vai muti, mēs neapzināti izdodam skaņas, jo mīksto aukslēju, mandeļu vai mēles audi vibrē, saskaroties citam ar citu. Šīs skaņas var būt ļoti dažādas: no smagas elpošanas, vibrācijām un svilpieniem līdz šņākšanai un krākšanai.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 30% pieaugušo miega laikā regulāri krāc. Turklāt apmēram katrs desmitais krāc tik skaļi un spēcīgi, ka to var dzirdēt pat blakus istabā. Dažkārt krākšanas skaļums sasniedz 80–100 decibelus, kas ir salīdzināms ar braucoša kravas vilciena radīto troksni.

Sākumā krākšana var šķist nekaitīga sadzīves problēma – iemesls jokiem un anekdotēm. Tomēr praksē tā bieži izraisa ģimenes konfliktus un kļūst par hroniska miega trūkuma cēloni partnerim. Pēc Lielbritānijā veikto aptauju datiem apmēram 10% pāru kā vienu no šķiršanās iemesliem min krākšanu.

Daudzi cilvēki krākšanu neuztver nopietni. Patiesi, viegla pakrākšana var būt ikvienam un ne vienmēr prasa ārstēšanu. Tomēr skaļa krākšana bieži ir obstruktīvās miega apnojas sindroma pazīme –proti, tas ir stāvoklis, kad elpošana atkārtoti uz īsu brīdi apstājas. Šis stāvoklis var būtiski palielināt dažādu slimību risku un prasa speciālistu uzmanību.

Kāpēc tā notiek?

Miega laikā mūsu ķermeņa muskuļi atslābst, tostarp arī rīkles muskuļi. Kad cilvēks aizmieg, mīkstās aukslējas un mēle noslīd uz leju, un elpceļi var sašaurināties. Gaisa plūsma iziet cauri šaurākai vietai, mīkstie audi sāk vibrēt – rodas krākšana.

Īpaši bieži krākšana pastiprinās, ja cilvēks guļ uz muguras. Dažos gadījumos elpceļi var nosprostoties tik ļoti, ka elpošana uz dažām sekundēm pilnībā apstājas. Šādas epizodes sauc par miega apnoju.

Krākšanas risku palielina:

liekais svars,
elpceļu anatomiskās īpatnības,
deguna starpsienas deformācija,
palielinātas mandeles vai deguna polipi,
alerģijas,
smēķēšana,
alkohola lietošana pirms gulētiešanas,
vairogdziedzera slimības,
hormonālas izmaiņas,
hronisks nogurums.

Īpaši bieži krākšana sastopama cilvēkiem ar lieko svaru. Taukaudi kakla apvidū var sašaurināt elpceļus un palielināt elpošanas apstāšanās risku miega laikā. Pētījumi rāda, ka pat 10% ķermeņa masas samazinājums var ievērojami uzlabot elpošanu miega laikā.

Cik bīstams ir šis stāvoklis?

Krākšana var būt signāls par nopietniem elpošanas traucējumiem miega laikā. Ja to pavada elpošanas apstāšanās, palielinās risks:

paaugstinātam asinsspiedienam,
sirds un asinsvadu slimībām,
vielmaiņas traucējumiem,
aptaukošanās attīstībai,
hormonāliem traucējumiem,
insultam un infarktam.

Turklāt cilvēki ar miega apnoju bieži cieš no miegainības dienas laikā, no noguruma, kā arī no atmiņas un koncentrēšanās spēju pasliktināšanās.

Miegainība pie stūres – slēptas briesmas

Cilvēkam, kurš neizguļas šo elpošanas traucējumu dēļ, samazinās skābekļa līmenis asinīs un līdz ar to arī skābekļa piegāde smadzeņu struktūrām.

Tāpēc viena no bīstamākajām miega traucējumu sekām ir pārmērīga miegainība dienas laikā. Cilvēki ar miega apnoju bieži nejūtas izgulējušies, pat ja viņi pavada gultā pietiekami daudz laika.

Īpaši bīstama ir miegainība, vadot automašīnu. Pētījumi liecina, ka autovadītājiem ar neārstētu miega apnoju ir 2–7 reizes lielāks ceļu satiksmes negadījumu risks. Tā sauktā mikromiega laikā cilvēks uz dažām sekundēm var zaudēt kontroli pār ceļu.

Pat 2–3 sekundes mikromiega, braucot ar ātrumu 90 km/h, nozīmē, ka automašīna nobrauc desmitiem metru bez vadītāja kontroles, kas var novest pie smagiem negadījumiem.