Kopš aprīļa uz Baltijas valstīm vairs neplūst dabasgāze no Krievijas

Viņš skaidroja, ka piegāde notiek no diviem piegādātājiem — no Klaipēdas sašķidrinātā dabasgāzes termināļa un Inčukalna dabasgāzes krātuves.

«Conexus» valdes priekšsēdētājs informēja, ka Krievijas paziņojums, ka par tās dabasgāzi drīkstēs norēķināties tikai Krievijas rubļos, bija signāls par nepieciešamību strauji samazināt piegāžu atkarību no Krievijas, jo uz to vairs nevar paļauties.

«Ja vēl bija šaubas, ka uz Krievijas piegādēm varbūt var paļauties, šie notikumi skaidri parāda, ka no drošības viedokļa paļāvība faktiski vairs nepastāv. No valsts enerģētiskās drošības viedokļa valstij viennozīmīgi jāatrisina jautājums par otra sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūvi — jo īsākā periodā, jo labāk,» uzsvēra Bariss.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd krātuvē ir netipiski daudz gāzes šim periodam — 7,6 teravatstundas, kas ir gandrīz tikpat, cik Latvija patērē kopumā ziemas mēnešos. Tādēļ par situāciju tuvākajos mēnešos noteikti uztraukumam nav pamata.

Jau vēstīts, ka šogad iespēja iesūknēt krātuvē gāzi tika piedāvāta no 26.februāra, kas ir agrāk par ierasto iesūknēšanas sākuma datumu.

Tāpat ziņots, ka «Conexus» apgrozījums pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, bija 56,439 miljoni eiro, kas ir par 4,8% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 0,8% — līdz 13,217 miljoniem eiro.

«Conexus» lielākais akcionārs ir valstij piederošais «Augstsprieguma tīkls» (68,46%), kamēr 29,06% akciju pieder Japānas uzņēmuma «Marubeni» pārvaldītajam fondam «MM Capital Infrastructure Fund», bet 2,48% — pārējiem akcionāriem.