Es spēlēju Paulu Karpoviču, Latvijas jaunatnes izlases treneri, kas sagatavo jaunās basketbolistes tālākai dzīvē. Šis treneris ir sagatavojis ļoti daudzas TTT, tā laika slavenā basketbola kluba, basketbolistes.Viņš pieiet spēlētājām individuāli, vairāk arī rūpējas par viņu emocionālo stāvokli, nedarbojas kā mašinērija, kad ir viena programma visiem. Tā bija jaunā skola, kur viņš piegāja pie spēlētājām arī no emocionālas inteliģences puses.
Kaspars Dumburs atveido Paulu Karpoviču, Latvijas jaunatnes izlases treneri. Lai iejustos lomā, vajadzēja atsvaidzināt basketbola iemaņas.
Tev pašam arī basketbols ir tīkams sporta veids?
Nē, man vairāk patīk futbols. Bija būtiski, lai, kad bumba kadrā nonāk manās rokās, neizskatās, ka tas man dzīvē notiek ļoti reti. Nevarētu teikt, ka basketbolu vispār neesmu spēlējis. Vidusskolas laikā, kad mācījos Jūrmalas 1. ģimnāzijā, mums bija sporta skolotāja, kas bija basketbola trenere, līdz ar to visas sporta stundas bija basketbola nokrāsās. Pēc tam basketbolu neesmu spēlējis. Varu skatīties Latvijas izlases spēles un just līdzi. Bet tā, lai spēlētu un sekotu kādam klubam līdzi, tas nav mans sporta veids.
Tas nozīmē ka lomas dēļ kaut kādā mērā basketbola lietas tev bija jāapgūst.
Tieši tā! Man bija būtiski, lai skatītājs neredz, ka tas nav mans sporta veids. Tāpēc man ļoti palīdzēja mans brālēns Jānis Dumburs, kurš ir spēlējis basketbolu. Mums ar viņu bija individuālas nodarbības.
Saliedešanās ar brālēnu!
Jā! Mēs gājām spēlēt uz āra basketbola kortiem. Viņš man uzdeva vingrinājumus, un sanāca visai labi, jo ar sportu esmu uz tu. Jā, esmu diezgan sportisks pēc dabas, tāpēc galīgs svešķermenis tā bumba man nebija. Bet man bija būtiski sajust basketbolu. Mums bija arī treniņi ar pieredzējušo treneri Jāni Rimbenieku, kurš arī meitenes ļoti daudz trenēja. Un es bieži pievienojos šiem treniņiem. Man bija ļoti būtiski novērot, kā viņš sarunājās, kādas komandas dod. Meitenes, kas filmā atveido basketbolistes, spēlēja visas tās shēmas, kādas spēlēja jaunatnes izlase filmā. Šie treniņi man lomas gatavošanai bija ļoti vērtīgi.
Un vēl man ļoti palīdzēja režisors Dzintars Dreibergs, filmas TTT Tīklā. Leģendas dzimšana autors. Viņš arī pievienojās mūsu komandai procesa laikā. Gan, kad mums ar Jāni Rimbenieku norisinājās treniņi Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, gan arī filmēšanas laukumā. Dzintars palīdzēja meitenēm saspēles veidot tā, lai tās ir ne tikai pareizas sportiskajā ziņā, bet arī, lai var nofilmēt. Filmēšana jau ir diezgan sarežģīta padarīšana.
Dreibergs filmai deva patiešām nozīmīgu pienesumu. Uļu Dzintars varētu uzskatīt par sava darba konkurentu, taču viņš no visas sirds palīdzēja, bija atsaucīgs un meitenes saveda kārtībā. Visas tās shēmas izspēlēja, iemācīja, ierādīja tā, lai viņas var uz laukuma izpildīt, un arī man daudz palīdzēja. Viņš bija neredzamais treneris uz filmēšanas laukuma.
Pēc pirmizrādes turpat uz kinoteātra Splendid Palace kāpnēm jums ar sievu bija arī ļoti īpaša iepazīšanās!
