JV politiķis: Dienas laikā apspriežot budžetu, sabiedrība var labāk sekot līdzi tā pieņemšanai

Viņš paskaidroja, ka šogad, līdzīgi kā pērn, budžets tiks skatīts no plkst.9 līdz plkst.21. Ja pietrūks laika, tad budžeta skatīšanu turpinās nākamajā dienā. «Mēs esam nolēmuši pa naktīm budžetu neskatīt,» teica Jurēvics, piebilstot, ka šāds lēmums ļaus arī sabiedrībai vairāk sekot līdzi budžeta pieņemšanai.

Runājot par iespējamo debašu laika saīsināšanu, Jurēvics uzsvēra, ka pirmajā lasījumā debašu laiku nevajag saīsināt, ļaujot visiem izteikties. Vienlaikus debašu laiks tiks saīsināts, budžetu skatot otrajā lasījumā.

«Runām jābūt koncentrētām, bieži vien atsevišķi deputāti debatēs nepiedalās pēc būtības,» teica Jurēvics, piebilstot, ka ir politiķi, kas šo laiku izmantot politiskās nostājas demonstrēšanai.

Visticamākais, ka otrajā lasījumā deputātiem tiks dotas četras minūtes, kuru laikā paust savu viedokli.

Debašu runas ilgumu un biežumu regulē Saeimas kārtības rullis. Tas paredz, ka pirmajā uzstāšanās reizē deputāts var runāt piecas minūtes un otrajā — divas minūtes.

Kā ziņots, Saeima nodevusi nākamā gada budžeta projektu izskatīšanai komisijās.

Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi — 17,093 miljardu eiro apmērā, paredz valdības atbalstītais likums par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Darbaspēka nodokļu izmaiņu piedāvājums paredz palielināt neto ienākumus aptuveni 95% strādājošo jeb visiem, kuru bruto alga ir līdz 4000 eiro mēnesī. Lielākais pieaugums paredzēts tieši darba ņēmējiem ar atalgojumu līdz 2500 eiro.