Viņš skaidroja, ka, strādājot LDDK, ar lielu cieņu izturējies pret to, ko dara nevalstiskais sektors un kādu ieguldījumu valstij sniedz uzņēmēji, tomēr novērojis, ka virkne labu iniciatīvu bieži ieķeras un netiek realizētas galvenokārt neefektīvu procesu dēļ. «Līdz ar to mana motivācija bija pieteikt savu kandidatūru, iesaistīties un, iespējams, nākt talkā ar savu pieredzi un zināšanām,» sacīja Gorkšs.
Jautāts, vai skaidri redz robežu, kurā brīdī Valsts kancelejas direktoram ir jābūt gatavam publiski iebilst politiskajiem uzstādījumiem, ja tie nonāk pretrunā ar ierēdniecības pozīciju un darba principiem, Gorkšs atbildēja apstiprinoši, piebilstot, ka uz līdzīgiem jautājumiem viņam nācies atbildēt arī konkursa atlases komisijai. «Neapšaubāmi, kā jau es minēju, Valsts kanceleja ir tas balansējošais elements starp politiskajām ambīcijām un caurspīdīgu pārvaldību un sabiedrisko labumu,» sacīja LDDK ģenerāldirektors.
Kā ziņots, pēc noslēdzošās konkursa kārtas Ministru prezidents Andris Kulbergs (AS) Valsts kancelejas direktora amatam apstiprināšanai valdībā virzīs LDDK ģenerāldirektoru Gorkšu. Jautājums par Gorkša apstiprināšanu amatā tiks skatīts 13. oktobra valdības sēdē.
Kulbergs skaidro, ka no Valsts kancelejas sagaida, lai tā kļūst par spēcīgu, datos balstītu valdības centru, kas palīdz lēmumus pieņemt ātrāk un precīzāk.
«Uzskatu, ka Gorkšam ir atbilstoša pieredze, lai manis definētās pārmaiņas Valsts kancelejā tiktu ieviestas. Visi trīs finālisti ir spēcīgi vadītāji ar pieredzi valsts pārvaldē un ārpus tās, un pateicos katram no viņiem par dalību konkursā,» paudis Kulbergs.
No deviņiem otrās kārtas pretendentiem trešajai konkursa kārtai vērtēšanas komisija bija izvirzījusi trīs — bijušo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori, patlaban Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nozares atašeju Ievu Jaunzemi, Valsts administrācijas skolas direktori Agitu Kalviņu un Gorkšu.
Trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences: stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, pārmaiņu vadība, komandas vadīšana.
Valsts kancelejas direktora pretendentu atlase notika trijās kārtās. Pēc saņemto 18 pieteikumu izvērtēšanas uz konkursa otro kārtu tika virzīti deviņi, uz trešo — trīs pretendenti. Atbilstoši konkursa procedūrai konkursa pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu par trešās kārtas rezultātu un par to informēja Ministru prezidentu.
Jau vēstīts, ka iepriekšējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs maijā tika aizturēts tā dēvētajā kokrūpnieku lietā. Vispirms viņu no amata atstādināja, bet vēlāk puses vienojās, ka Kronbergs pametīs amatu.
Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs — institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus. Valsts kancelejas darbu vada direktors, kurš ir visaugstākā ranga ierēdnis.
Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.