Gorkšs ierakstos sociālajos medijos norāda, ka daļa karjeras aizvadīta profesionālajā sportā. Viņa karjera ir publiska, var veidot stereotipus, tomēr tas esot saprotams. Kandidāts gan arī uzsver, ka viņa intereses, izglītība un profesionālā darbība deviņus gadus pēc sportista karjeras beigām ir bijusi cieši saistītas ar administratīvo darbu un valsts pārvaldi.
Viņš skaidro, ka ir pabeidzis studijas tieslietās un ieguvis bakalaura grādu tiesību zinātnē un maģistra grādu politikas zinātnē. «Strādājot nevalstiskajā sektorā, guvu plašu ieskatu reālpolitikā, normatīvo aktu izstrādē un virzībā, izveidoju jaunu pašvaldības izglītības iestādi Jūrmalā un pilnveidoju vadības prasmes, vadot Jūrmalas Futbola skolu un LDDK operatīvo darbību,» uzskaita Gorkšs.
Tāpat viņš izceļ, ka viņa pēdējos gados ikdienā piedalās Saeimas komisiju sēdēs, virzot normatīvo aktu izmaiņas, sadarbojoties ar ministrijām, dažādām valsts iestādēm un institūcijām, kā arī visām politiskajām partijām. «Tieši tas bija pamats manam lēmumam piedalīties konkursā,» viņš atzīst.
Gorkšs esot pieredzējis daudzus gadījumus, kad labas ieceres iesprūst gaiteņos. Viņš uzsver, ka valsts pārvaldei ir vajadzīgas pārmaiņas, tās nav iespējams īstenot no ārpuses, un arī iekšienē ir grūti mainīt iesīkstējušus paradumus. Tāpēc viņš esot pieņēmis lēmumu piedalīties izsludinātajā konkursā.
Aģentūrai LETA Gorkšs sacīja, ka viņu vada pārliecība, ka ikviens ir atbildīgs par savu valsti un ka pārmaiņas, ko gaida sabiedrība, nav iespējams īstenot, stāvot malā vai pilnībā uzticot šo procesu tikai jau sistēmā esošajiem. «Lai to īstenotu, jāapvieno jaunas pieejas ar sistēmas pieredzi,» skaidroja kandidāts.
Ministru prezidenta Andra Kulberga (AS) lēmumu virzīt viņu apstiprināšanai valdībā Gorkšs uztverot ar augstu atbildības sajūtu.
LDDK ģenerāldirektors atzina, ka ir redzējis «Jaunās vienotības» Saeimas frakcijas vadītāja Edmunda Jurēvica aicinājumu premjeram atlikt jautājumu par viņa kandidatūras skatīšanu valdībā, tomēr no pašas partijas Gorkšs nevienā saziņas kanālā neesot saņēmis aicinājumu tikties. Šādi aicinājumi neesot saņemti arī no citu politisko spēku frakcijām.
Gorkšs atturējās komentēt amata konkursā saņemto pieteikumu skaitu, vien norādīja, ka viņu nebiedē iepriekšējo divu iestādes direktoru liktenis. Pēc Gorkša domām, tas ir pamācošs piemērs, kas skaidri parāda, ka ierēdņi ir atbildīgi par lēmumiem, kurus ikdienā pieņem. «Un ar šādu atbildības sajūtu pret sabiedrību un likumu arī jāpilda savi pienākumi,» uzsver kandidāts uz valsts augstākā ierēdņa amatu.
Kā ziņots, pēc noslēdzošās konkursa kārtas Kulbergs Valsts kancelejas direktora amatam apstiprināšanai valdībā virzīs LDDK ģenerāldirektoru Gorkšu. Jautājums par Gorkša apstiprināšanu amatā tiks skatīts 13. oktobra valdības sēdē.
Kulbergs skaidro, ka no Valsts kancelejas sagaida, lai tā kļūst par spēcīgu, datos balstītu valdības centru, kas palīdz lēmumus pieņemt ātrāk un precīzāk.
«Uzskatu, ka Gorkšam ir atbilstoša pieredze, lai manis definētās pārmaiņas Valsts kancelejā tiktu ieviestas. Visi trīs finālisti ir spēcīgi vadītāji ar pieredzi valsts pārvaldē un ārpus tās, un pateicos katram no viņiem par dalību konkursā,» paudis Kulbergs.
No deviņiem otrās kārtas pretendentiem trešajai konkursa kārtai vērtēšanas komisija bija izvirzījusi trīs — bijušo Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori, patlaban Centrālās finanšu un līgumu aģentūras nozares atašeju Ievu Jaunzemi, Valsts administrācijas skolas direktori Agitu Kalviņu un Gorkšu.
Trešajā kārtā tika vērtētas pretendentu vadības kompetences — stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, orientācija uz rezultātu sasniegšanu, pārmaiņu vadība, komandas vadīšana.
Valsts kancelejas direktora pretendentu atlase notika trijās kārtās. Pēc saņemto 18 pieteikumu izvērtēšanas uz konkursa otro kārtu tika virzīti deviņi, uz trešo — trīs pretendenti. Atbilstoši konkursa procedūrai konkursa pretendentu vērtēšanas komisija pieņēma lēmumu par trešās kārtas rezultātu un par to informēja Ministru prezidentu.
Iepriekšējais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs maijā tika aizturēts tā dēvētajā kokrūpnieku lietā. Vispirms viņu no amata atstādināja, bet vēlāk puses vienojās, ka Kronbergs pametīs amatu.
Valsts kanceleja ir Latvijas valdības centrs — institūcija, kuras uzdevums ir nodrošināt valdības darba funkcionēšanu un, nodrošinot datu analīzi, izvērtējot dažādus rīcības scenārijus un piesaistot ekspertus no dažādām jomām, sniegt datos un izpētē balstītu informāciju Ministru prezidentam un valdībai, tādējādi palīdzot pieņemt precīzākus, faktos balstītus lēmumus. Valsts kancelejas darbu vada direktors, kurš ir visaugstākā ranga ierēdnis.
Kopš 2015. gada septembra valsts tiešās pārvaldes iestāžu vadītāju atlasi centralizēti veic Valsts kanceleja.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.