Eksperti kā ticamu uzskata Kulberga mazākumvaldību

Viņuprāt, šāds modelis ļautu AS izvairīties no daļas domstarpību ar koalīcijas partneriem, taču prasītu vienoties par atbalstu Saeimā un skaidri pamatot iecerētos lēmumus.

Liepiņas ieskatā pārējie politiskie spēki vēl nav pilnībā apzinājušies, cik būtiski vēlēšanu rezultāti mainījuši valdības veidošanas iespējas. AS pārstāvju uzsvērtajā vēlmē vispirms vienoties par darbiem un tikai pēc tam par amatiem viņa saskata iespēju veidot Ministru kabinetu tikai ar apvienības ministriem. Šādai valdībai vispirms būtu jāiegūst Saeimas vairākuma atbalsts apstiprināšanai, bet turpmākā sadarbība ar citām partijām varētu balstīties atsevišķās vienošanās par budžetu, reformām un citiem būtiskiem jautājumiem.

«Es domāju, ka tas ir vadošais scenārijs, šobrīd skatoties, kā situācija attīstās,» sacīja Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka tradicionālie koalīcijas varianti AS rada vairākus sarežģījumus. Apvienībai ar 41 deputāta mandātu un Nacionālo apvienību (NA) ar desmit mandātiem kopā būtu 51 balss. Šādā savienībā NA saglabātu izšķirošu ietekmi uz valdības darbu, jo bez tās atbalsta vairākuma nebūtu.

Arī septiņus mandātus ieguvušās JV pievienošanās šo situāciju būtiski nemainītu. Lai gan trīs politiskajiem spēkiem kopā būtu 58 deputāti, AS un JV bez NA balsīm vairākumu nodrošināt nevarētu. Liepiņas vērtējumā tas nozīmētu, ka AS daudzos jautājumos būtu jārēķinās ar NA noteikumiem.

Savukārt četru politisko spēku koalīcija radītu risku atgriezties pie savstarpējiem strīdiem, grūtībām pieņemt lēmumus un ministriju sadalīšanas atsevišķu partiju pārziņā bez kopīgas atbildības par valdības darbu. Liepiņas ieskatā šāda kārtība ir viens no iemesliem vēlētāju neapmierinātībai ar līdzšinējo politiku.

Viņa norādīja, ka mazākumvaldības gadījumā sadarbība ar citām partijām neaprobežotos ar atbalsta meklēšanu atsevišķos balsojumos. Būtu iespējams slēgt vienošanās par budžeta apstiprināšanu un reformām, kā arī meklēt sadarbības iespējas Saeimas komisiju vadībā, prezidijā un parlamentāro sekretāru amatos.

Atbildot uz jautājumu, kādēļ citām partijām būtu jāatbalsta valdība, kurā tās nesaņemtu ministru amatus, Liepiņa uzsvēra partiju priekšvēlēšanu solījumus. Ja valdība piedāvātu reformas, kuras atbilst arī citu politisko spēku programmām, šīm partijām būtu jāpaskaidro vēlētājiem, kādēļ tās atsakās šādus priekšlikumus atbalstīt. Viņa atzina, ka līdzšinējā Latvijas politikā bieži dominējis koalīcijas un opozīcijas pretstatījums. Tomēr vēlēšanu rezultāti, viņasprāt, dod iespēju šo sadarbības kārtību mainīt, lielāku nozīmi piešķirot partiju nostājai konkrētos jautājumos.

Rozenvalds piekrita, ka mazākumvaldības veidošana ļautu AS izvairīties no vairākām grūtībām sarunās ar NA un JV. Viņš norādīja gan uz iespējamiem strīdiem par ministru amatiem, gan uz atšķirīgām politiskajām prioritātēm. Kā vienu no iespējamās strīdu iemesliem politologs minēja darbaspēka piesaisti. Viņa ieskatā NA nostāja migrācijas ierobežošanā varētu nonākt pretrunā ar uzņēmēju vajadzībām un AS ekonomiskajām iecerēm.

Vienlaikus Rozenvalds uzsvēra, ka mazākumvaldības darbam būtu nepieciešama skaidra programma un aktīva saruna ar sabiedrību. AS būtu konkrēti jāpasaka, ko tas vēlas paveikt, un jāpamato, kādēļ attiecīgie lēmumi nepieciešami. Ar vispārīgiem solījumiem šāda valdības modeļa darbībai nepietiktu. Politologa vērtējumā AS būtu jāatgriežas pie ekonomikas un saimniecisko jautājumu prioritātes, ar kuru tas sākotnēji ienāca politikā. Priekšvēlēšanu diskusijās viņš saskatījis salīdzinoši lielu dažādu partiju viedokļu sakritību ekonomikas jautājumos, kas varētu dot pamatu sadarbībai arī bez kopīgas koalīcijas.

Rozenvalds pieļāva, ka nākamajā Saeimā atkarībā no izskatāmā jautājuma veidosies atšķirīgas partiju savienības. Vienos jautājumos kopīgu nostāju varētu atrast JV un «Progresīvie», savukārt citos — NA un «Latvija pirmajā vietā» (LPV). Šāda sadarbība nebūtu uzskatāma par nemainīgu vienošanos visam četru gadu parlamenta sasaukumam.

Liepiņa papildus uzsvēra, ka, lielai ietekmei koncentrējoties viena politiskā spēka rokās, pieaug to institūciju nozīme, kurām jāuzrauga lēmumu tiesiskums. Šajā kontekstā viņa īpaši izcēla Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja izvēli. Viņas ieskatā vienošanām par reformu un citu lēmumu atbalstīšanu jābūt sabiedrībai saprotamām. Svarīgi, lai sadarbība konkrētu darbu īstenošanai nepārvērstos slēptās vienošanās par ietekmes sadali.

Galīgā izvēle starp koalīciju un mazākumvaldību, Liepiņas vērtējumā, pašlaik ir AS rokās. Apvienībai būtu jāizvērtē, kurš modelis dotu lielākas iespējas īstenot vēlētājiem piedāvāto programmu, ņemot vērā gan partneru prasības, gan nepieciešamību nodrošināt atbalstu Saeimā.