Komentējot to, ka Latvijas valdību veidojošās partijas pirmdien, 6.janvārī, skatīs jautājumu par lidsabiedrības «airBaltic» vadības maiņu, Gauss norādīja, ka «pieprasījums par starptautiskas aviokompānijas izpilddirektora atstādināšanu lidojumu atcelšanas dēļ parāda, ka tā ir politiski virzīta rīcība».
Gauss uzsvēra, ka viņš ir aviācijas nozares profesionālis daudz gadus. «Es varu vadīt aviokompāniju, bet es nevaru nodarboties ar politiku, un arī nenodarbošos ar politiku. Tomēr es, protams, cienu un respektēju lēmumus, kas mani ietekmē,» sacīja Gauss.
Gauss uzskata, ka pēc 13 gadiem amatā, veidojot lielāko reģiona aviokompāniju un arī aviokompāniju ar vismodernāko floti, viņš ir paveicis labu darbu, kamēr tajā pašā laikā trīs Baltijas valstīs piecas aviokompānijas ir bankrotējušas.
Viņš uzsvēra, ka «airBaltic» plāno doties uz biržu un piesaistīt privāto kapitālu, lai valstij vairs nebūtu jāiegulda.
Komentējot ekonomikas ministra Viktora Valaiņa (ZZS) sacīto, ka «airBaltic» nepieciešama jauna vadība, Gauss sacīja, ka ar ministru viņš ir runājis vienreiz dzīvē, kā arī viņš ir informēts, ka Valainis un ZZS ir izteikušies, ka ir zaudējuši uzticību Gausam.
«Ja valdības un sabiedrības vēlme būs, lai es atstāju amatu, tā arī notiks. Es neesmu politiķis. Es nepieņemu lēmumus šajā jautājumā. Es daru visu iespējamo, lai profesionāli vadītu šo uzņēmumu,» izteicās Gauss.
Gauss skaidroja, ka, radot tik lielu troksni Latvijā, tiek kaitēts arī «airBaltic» nākotnes attīstībai.
Gauss papildināja, ka patlaban «airBaltic» akcionāri ir Latvijas valsts un mazākuma akcionārs, kā arī ir padome, kas vērtē, vai viņš dara savu darbu pareizi vai nepareizi.
Viņš sacīja, ka ir jāgaida lēmums no koalīcijas sēdes, tomēr viņš apliecināja viņam ir 34 gadu pieredze starptautiskajā aviācijas vadībā un par savu darbu viņš ir starptautiski apbalvots.
Iepriekš «airBaltic» padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks vietnē «LinkedIn» izteicās, ka pašreizējās obligāciju saistības un to procentu likmes nav ilgtspējīgas «airBaltic» ilgtermiņa darbībai, tādēļ papildu kapitāla ieguldījums no valsts, visticamāk, ir neizbēgams.
Gauss skaidroja, ka Vasks, viņaprāt, mēģināja izteikt to, ka aviokompānija atrodas posmā, kurā uzņēmums šogad plāno IPO, tādēļ ir nepieciešams skaidrs virziens un pārraudzība.
«Tikai, ja nav skaidrs šis virziens un aviokompānijai kaut kas neizdodas, piemēram, piesaistīt privāto kapitālu, tad tikai tā varētu vērsties pie akcionāra. Es domāju, ka šādi bija domāts Vaska paziņojums,» pauda Gauss.
Viņš uzsvēra, ka «airBaltic» uzdevums ir izveidot budžetu un biznesa plānu, un to īstenot, neiesaistot valdību. «Tas ir mans uzdevums, un tas ir tas, ko mēs cenšamies darīt,» piebilda Gauss.
Gauss uzsvēra, ka plāns «A» ir šogad veikt IPO un sniegt rezultātus, kas nozīmē, ka «airBaltic» nebūtu jāvēršas pie valdības.
«Ja mēs šogad nevarēsim veikt IPO, tad mēs to pārceltu uz 2026.gadu, un tad, iespējams, veiktu IPO. Un starplaikā, ja plānošana, ekonomika vai citas lietas nenotiks pareizi, mēs veiksim darbības, kā esam darījuši pēdējos 13 gadus, lai pielāgotos. Akcionārs vienmēr būs iesaistīts šajā lēmumu pieņemšanā, kā arī akcionārs izlems par šo virzienu,» pauda Gauss.
Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «Panorāma» iepriekš vēstīja, ka valdību veidojošās partijas pirmdien lems par lidsabiedrības «airBaltic» vadības maiņu.
Savukārt «airBaltic» akcionāru sapulcē šogad 21.janvārī paredzēts vērtēt uzņēmuma padomes darbu, liecina satiksmes ministra Kaspara Briškena (P) paziņojums sociālajos tīklos.
Ministrs uzsver, ka «airBaltic» ir valstij stratēģiski nozīmīgs, eksportējošs uzņēmums, kas nes tiešu pienesumu ne tikai aviācijas nozarei, bet visai Latvijas ekonomikai. Lai uzņēmums turpinātu augt, tā vadība ir solījusi piesaistīt 300 miljonu eiro privātā kapitāla biznesa plāna realizācijai.
«Savi solījumi ir jāpilda un, ja apstākļi mainās, vienmēr jābūt skaidram plānam B. Padomes un, īpaši, tās priekšsēdētāja Klāva Vaska darbu vērtējam pēc rezultātiem, korektas un savlaicīgas komunikācijas un spējas vadīt uzņēmumu arī izaicinošos laikos,» raksta Briškens.
«airBaltic» 2025.gadu sāka ar paziņojumu, ka šogad vasaras sezonā dzinēju apkopes kavēšanās dēļ, ko veic to ražotājs «Pratt & Whitney», aviokompānija pārtrauks lidojumus 19 maršrutos, kā arī samazinās reisu biežumu skaitu 21 maršrutā. Kopumā tiks atcelti 4670 lidojumu.
«airBaltic» vasaras sezonā atcels lidojumus 10 maršrutos no Rīgas — uz Aberdīnu, Belgradu, Klužu-Napoku, Erevānu, Gēteborgu, Mikonu, Prištinu, Žešuvu, Skopji un Stavangeru. Savukārt no Tallinas vasaras sezonā tiks atcelti lidojumi uz Dubrovniku un Hamburgu, no Viļņas — uz Dubrovniku, Ibisu, Rodu, Kišiņevu, Telavivu un Valensiju, bet no Tamperes — uz Rodu.
Pēc šī aviokompānijas paziņojuma Briškens sociālajos tīklos paziņoja, ka ir uzdots «airBaltic» padomei nekavējoties skaidrot reisu atcelšanas lēmuma pamatotību un ietekmi uz Latvijas savienojamību.
Vienlaikus Briškens pauda, ka «airBaltic» vadībai, tostarp Gausam un padomes priekšsēdētājam Vaskam ir pienākums realizēt savus solījumus par kapitāla piesaisti 300 miljonu eiro apmērā biznesa plāna realizācijai, kā arī nodrošināt to, lai «airBaltic» darbības atbilstu Latvijas valsts un pasažieru interesēm.
Tāpat ziņots, ka 2024.gada 30.augustā valdība slēgtajā daļā vienojās, ka «airBaltic» pamatkapitāls, gatavojoties akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), tiks samazināts par 571,293 miljoniem eiro un tiks vienkāršota esošā uzņēmuma akciju struktūra, taču atbilstoši «Firmas.lv» datiem līdz šim izmaiņas joprojām nav veiktas.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka «airBaltic» pamatkapitāls tiks samazināts līdz 25,179 miljoniem eiro.
Ziņots arī, ka Latvijas valdība 30.augustā sēdes slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc «airBaltic» akciju IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Briškens iepriekš skaidroja, ka ar «airBaltic» stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO.
Neoficiāla informācija liecina, ka par «airBaltic» stratēģisko investoru varētu kļūt Vācijas nacionālā aviokompānija «Lufthansa», kas sākotnēji iegūtu aptuveni 10% akciju.
Briškens līdz šim oficiāli nav atklājis, vai potenciālais stratēģiskais investors ir «Lufthansa», kā arī, cik daudz «airBaltic» kapitāldaļu un par kādu summu investoram varētu pārdot. «Darbs turpinās. Ir jābūt abpusējai vienošanās, lai šādu informāciju izpaustu. Līdz ko darījuma dokumenti būs noslēgti, nekavējoties abas puses to komentēs,» iepriekš teica ministrs.
Vienlaikus ministrs iepriekš uzsvēra, ka atbildība par kapitāla piesaisti gulstas uz «airBaltic» izpilddirektoru un valdes priekšsēdētāju Gausu un «airBaltic» padomes priekšsēdētāju Vasku. «Uzņēmuma vadības darbs tiks vērtēts pēc sasniegtajiem rezultātiem,» pauda ministrs.
«airBaltic» 2023.gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
«airBaltic» auditētais apgrozījums 2023.gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% «airBaltic» akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam «Aircraft Leasing 1» — 2,03%.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.