Ētikas padome iesaka medijiem izvairīties ne vien no reāliem, bet arī šķietamiem interešu konfliktiem

Kā aģentūru LETA informēja LMĒP, padome ir sniegusi atzinumu par oktobra sēdē skatīto sūdzību par «Delfi TV» raidījumu, kā arī Latvijas Televīzijas (LTV) raidījuma «Kultūršoks» epizodi.

Ētikas padome izvērtēja sūdzību par LTV raidījumu «Kultūršoks», kas bija veltīts jautājumam par «Rīgas krievu teātra» vides reklāmas izvietošanu Rīgā krievu valodā. Sūdzībā bija norādīts uz iespējamo interešu konfliktu, žurnālistam veidojot sižetu par jautājumu, kura risināšanā kā valsts amatpersona piedalās tā radinieks.

Ētikas padome pauda uzskatu, ka arī šķietami interešu konflikti var mazināt auditorijas uzticēšanos medijam, tāpēc medijiem ieteicams izvairīties ne vien no reāliem, bet arī šķietamiem interešu konfliktiem, izvērtējot un apzinoties, kā situācija izskatās no malas, un vai medija rīcība nemazinās auditorijas uzticēšanos.

LMĒP norāda, ka šādās situācijās, kāda minēta sūdzībā, medijiem pastāv dažādas rīcības iespējas, lai mazinātu auditorijas šaubas. Piemēram, redakcijai ir iespēja padziļināti skaidrot, kā medijs nonāca pie lēmuma veidot sižetu un kā medijs risina iespējamā vai šķietamā interešu konflikta jautājumu.

Tāpat ar šķietamo interešu konfliktu saistītajam žurnālistam pastāv iespēja atteikties no sižeta veidošanas, dodot iespēju to veidot citam kolēģim, akcentē padomē.

Ētikas padome rekomendēja LTV izvērtēt arī šķietamā interešu konflikta pastāvēšanas riskus un iekļaut tā novēršanu iekšējās procedūrās.

Līdztekus pēc sūdzētāja lūguma anonimizētajā atzinumā LMĒP nekonstatēja Ētikas kodeksa pārkāpumus kādā «Delfi TV» raidījumā. Raidījuma dalībnieks pēc raidījuma bija vērsies pie medija, lūdzot tam dzēst jebkādus video materiālus un rakstus saistībā ar pārraidīto ierakstu, bet medijs to nebija veicis. Sūdzētājs apgalvoja, ka viņa intervija tika veikta, kad viņš bija darba nespējas prombūtnē un lietoja medikamentus, kas varēja ietekmēt viņa apziņu. Viņš norādīja, ka medijs izmantojis viņa neadekvāto stāvokli raidījuma popularitātes veicināšanai, nodarot kaitējumu viņa reputācijai.

Medijs savu nostāju LMĒP skaidroja, ka sūdzētājs ir publiska persona, augstākā amatpersona sabiedrībā zināmā biedrībā, kas daļēji finansēta no valsts budžeta, un sabiedrībai ir tiesības saņemt informāciju no tās pārstāvjiem par dažādiem problēmjautājumiem. Arī sūdzētāja uzaicināšana raidījumā noritēja ierastajā kārtībā un sūdzētājs neinformēja mediju par apstākļiem, kas tam varētu liegt piedalīties, un, lai gan neieradās uz ierakstu, brīvprātīgi piedalījās raidījumā ar videozvana starpniecību.

Ētikas padome secināja, ka žurnālists ir korekti vadījis interviju un tam nav bijis pamata uzskatīt sūdzētāju par mazaizsargātu personu. Turpmāka rīcība ar publicēto materiālu ir atkarīga no redakcijas lēmumiem, norāda padomē.