Viņasprāt, tā ir kaitnieciska un neētiska rīcība, un teātris neizslēdz tiesāšanos. Tāpat ir uzrunāta Kultūras ministrija un taps aicinājumus viedokli izteikt arī Tieslietu ministrijai, sacīja Bjorka.
Teātra vadītāja uzsvēra, ka tā darbībai ļoti būtiska ir arī reklāma. Tomēr līdz ar šādu domes rīcību tam nav instrumenta visas auditorijas uzrunāšanai pilsētvidē.
Tas viņu dara īpaši bažīgu, jo Kultūras ministrija ir devusi uzdevumu visām kapitālsabiedrībām palielināt pašu ieņēmumus, lai segtu samazināto valsts dotāciju. Teātra gadījumā tie ir 405 000 eiro jeb 2% no 2023.gada pašu ieņēmumiem.
Turklāt viņa akcentēja, ka 2023.gadā teātrim bijis rekordliels cilvēku pieplūdums un arī ieņēmumi, jo bija ieguldīti lieli līdzekļi reklāmā un cilvēku uzrunāšanā.
Teātra vadītāja arī paskaidroja, ka tam patlaban nav vizuālu reklāmu Rīgas pilsētvidē, un 1.augusts bija pēdējā reize, kad Rīgas pašvaldība saskaņoja izrāžu reklāmas izvietošanu.
«Tālāk seko gara sarakste,» viņa pauda. Pašvaldība arī atteikusies saskaņot teātra nosaukumu krievu valodā skatuves platformai Vecrīgā. To bija plānots izvietot maziem burtiem zem nosaukuma latviešu valodā.
«No tā brīža saņemam tik vien atbildes, kuru saturs ir — Rīgas domei vēl vajag padomāt. Proti, notiek laika stiepšana,» viņa uzskata.
Pēc viņas paustā, arī vairākas reklāmas aģentūras attiecībā uz Čehova teātra reklāmu izvietošanu sastopas ar tādu pašu komunikāciju.
Bjorka atgādināja, ka viņas vadītā iestāde ir valsts teātris ar deleģētu uzdevumu uzrunāt krievu auditoriju un rādīt izrādes krievu valodā. «Mūsu teātris kopš kara sākuma ļoti aktīvi iestājās par sabiedrības saliedēšanu,» viņa uzsvēra.
Bjorka norādīja, ka ir jābūt instrumentiem, kā uzrunāt krievu valodā runājošo auditoriju.
Viņa neslēpa, ka ne vienmēr dialogs par šo jautājumu ir jēgpilns un inteliģents. «Ar savu piemēru mēģinām radīt un rādīt šo cieņpilno veidu, kā komunicēt ar cilvēkiem, nepadarot viņus par sliktiem vai labiem tikai pēc valodas principa, bet pēc satura, kas tev ir galvā, kādas domas tu izsaki, kādus lēmumus tu pieņem un kādas rīcības veic,» viņa skaidroja.
Bjorka arī atgādināja, ka teātra auditorija katru gadu arvien pieaug.
Jau rakstīts, ka Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks (NA/LRA) aicinājis veikt izmaiņas normatīvajos aktos, lai aizliegtu krievu valodas izmantošanu pilsētvidē.
Kā aģentūru LETA informēja politiķa birojā, Ratnieks, reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām par krievu valodas lietošanu pilsētā, ir vērsies pie Tieslietu ministrijas (TM) ar lūgumu izvērtēt esošo situāciju krievu valodas lietošanas jautājumā un ierosināt izmaiņas Valsts valodas likumā vai citos normatīvos, radot tiesisku pamatojumu tekstu krievu valodā eksponēšanas aizliegumam pilsētvidē.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.