Bordāna Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai nosūtītie grozījumi paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, ja tā ir sniegusi atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši kara noziegumus, kā arī genocīdu, noziegumus pret mieru un pret cilvēci, vai arī pati ir piedalījusies šādu darbību veikšanā.
Šāda atbalsta sniegšana vai piedalīšanās šādu darbību veikšanā būs konstatējama ar valsts drošības iestādes atzinumu, paredz piedāvātās izmaiņas likumā.
Pašlaik Pilsonības likumā paredzētie Latvijas pilsonības atņemšanas pamati ir saistīti ar pārkāpumiem, ko Latvijas pilsonis izdara attiecībā pret valsti un tādējādi grauj tieši Latvijas un šī pilsoņa savstarpējās lojalitātes principu, bet likumā nav paredzēts tāds Latvijas pilsonības atņemšanas pamats, kas saistītos ar vispāratzītu starptautisko tiesību pārkāpumiem pret citu demokrātisku valsti, kas vienlaicīgi radītu pastarpinātu apdraudējumu arī Latvijas demokrātiskajai iekārtai un konstitucionālajām vērtībām, skaidro TM.
Bordāns vēstulē komisijai uzsvēris, ka Latvijas pilsonis, kurš būtiski atbalstījis kādas valsts veiktu militāru agresiju un starptautiski sodāmus noziegumus pret citu demokrātisku valsti, tādējādi veicinādams arī Latvijas demokrātiskās iekārtas apdraudējumu, ir pārkāpis valsts un pilsoņa savstarpējās lojalitātes pienākumu.
Grozījumu sagatavošanas gaitā TM konsultējusies arī ar Iekšlietu ministriju un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi.
Plānots, ka otrdien, 5.aprīlī, tos vērtēs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, lai lemtu par to virzīšanu skatīšanai parlamentā.
Attiecīgais jautājums aktualizējies pēc Krievijas 24.februārī sāktā iebrukuma Ukrainā.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.