Trīs gadus Ukraina cīnās par savu brīvību, taču valstīm, kuras atrodas tālāk no Krievijas un Ukrainas, šo karu ir grūtāk saprast. Jākobsone uzsvēra, ka tas bija viens no mērķiem, kāpēc komanda gribēja par šo tēmu runāt, jo iedzīvotāji Rietumeiropā nedomā par karu savā ikdienā. Arhitekte norādīja, ka kopš Ukrainas kara sākuma ir pagājuši trīs gadi, taču uzmanība uz to «bijusi nekāda».
publicitātes
«Apzināmies, ka mūsu uzmanība kaut kādā ziņā tiks vērsta uz faktu, ka robežu būvēšana ir kaut kas tāds, ko cilvēki mūsdienās vairāk nosoda nekā atbalsta, ja uz to skatās no sociāli humānā viedokļa,» teica pētniece.
Jākobsone minēja piemēru — robežu ar žogu starp Meksiku un ASV, taču tā ir izveidota pilnīgi citu apstākļu dēļ. Latvija savu robežu brūvē pavisam citiem mērķiem — lai pasargātu sevi no reāliem militāriem draudiem, taču virspusēji raugoties — žogs paliek žogs.
«Mēs tiešām gribam vērst apmeklētāju uzmanību uz to, ka mūsu gadījums ir citādāks. Mums ir neizbēgama situācija. Žogs ir jābūvē, lai pasargātu ne tikai sevi, bet arī pārējo Eiropu un Eiropas integritāti, jo Latvija ir gan Eiropas Savienības, gan NATO dalībvalsts,» teica arhitekte.
Latvijas paviljonā interesenti varēs dzirdēt to cilvēku stāstus, kuri dzīvo pierobežā. Viņa skaidroja, ka cilvēku stāsti viennozīmīgi bija nepieciešami, lai stāsts iegūtu nopietnu dimensiju.
Kā atzīmēja arhitekte, Venēcijas biennāle ir pasākums, kur vienuviet ir simtiem ekspozīciju, un cilvēki skrien tām cauri, kaut kas paliek prātā, kaut kas nepaliek. Lai vispār piesaistītu apmeklētāju uzmanību, lai viņi paviljona apstātos un iedziļinātos, jāizdara kaut kas tāds, kas viņiem liktu apstāties. Viņasprāt, dažādi elementi ir intriga, kas varētu piesaistīt interesantus, jo tie varētu likt uzdot jautājumus par to, kas tas viss ir un ko tas nozīmē.
Jākobsone klāstīja, ka tad jau varbūt kāds būs paskatījies uz video, varbūt kāds jau būs izlasījis pāris no stāstiem. Viņa akcentēja, ka brīdī, kad apmeklētājs ir «noķerts», var sākt runāt par ekspozīcijas tēmu nopietni. Arhitekte pieminēja, ka paviljonā būs dažādi objekti, tostarp aizsardzībai veltītie objekti spilgti neona dzeltenā krāsā reālajā izmērā.
Tāpat uz ekrāniem būs video stāsti, kas esot atsauce uz video novērošanas kontroles paneli, kur var redzēt daudzus ekrānus, kas parāda filmēto dažādās vietās. Jākobsone klāstīja, ka teritorijā gar robežu novērošana ir ārkārtīgi intensīva. Kameras var novērot jebkurš, kurš dodas uz pierobežu.
«Novērošanu var pamanīt, turklāt novēro pat klusākās, vienmuļākās, mazu ciematiņu ieliņas. Tas ir viens no elementiem, ar kuriem vietējiem iedzīvotājiem ir jāsadzīvo,» teica Jākobsone.
Kultūras ministre Agnese Lāce (P) pauda, ka Venēcijas starptautiskās arhitektūras un laikmetīgās mākslas biennāles kā pasaules nozīmes notikumi plaši aiznes Latvijas vēstījumus visā pasaulē. Lāce atzīmēja, ka šī gada Latvijas paviljona ekspozīcija ar nosaukumu «Aizsardzības ainava» pievēršas ļoti konkrētai, taču vienlaikus šodienas apstākļos nozīmīgai tēmai — Latvijas lomai un atbildībai Eiropas aizsardzības kontekstā. Tā vēsta par ģeopolitisko realitāti mūsu Austrumu pierobežā, un to, kā tā kļūst par daļu no lielākas drošības sistēmas.
Latvijas paviljona «Aizsardzības ainava» autoru komanda ir kuratores Jākobsone un Ilka Rūbija, SIA «Sampling» arhitekti Mantens Devrīnts, Solvita Kārkliņa, Zane Saulīte-Zvaigzne un SIA «Nomad architects» arhitekti Marija Katrīna Dambe un Florians Betats. Savukārt Latvijas paviljona komisārs ir arhitekts Jānis Dripe, kurš pārstāv Kultūras ministrijas intereses.
Latvijas ekspozīcijas izveides pamatizmaksas un telpu nomu Venēcijas vēsturiskajās Arsenāla «Artigleria» telpās sedz KM.
Venēcijas biennāles 19. starptautiskās arhitektūras izstādes tēma — «Inteliģence. Dabiskā, Mākslīgā. Kolektīvā» — ietver aicinājumu veidot nākotni, ieklausoties pasaules inteliģences balsī, domāt par būvēto un dzīves vidi plašāk, eksperimentēt, savienojot dažādus intelekta veidus, pielāgojoties laikmeta diktētām pārmaiņām
Latvija ar nacionālo paviljonu 2025.gadā jau vienpadsmito reizi būs pārstāvēta Venēcijas arhitektūras biennālē. Šajā starptautiskajā forumā Latvija piedalās kopš 2002.gada.
Venēcijas arhitektūras biennāle ir viena no nozīmīgākajām arhitektūras izstādēm Eiropā un pasaulē, tā notiek reizi katros divos gados. Venēcijas biennāles 19.starptautiskās arhitektūras izstādes norises laiks ir no 10.maija līdz 23.novembrim.
Abonējiet dienas svarīgāko
PRESS.LV Telegram kanāls — steidzamās ziņas un ekskluzīvi materiāli.
Esiet pirmais, kas komentēs
Lai piedalītos diskusijā, nepieciešams PRESS.LV konts.